Latvijas petnieku veiksmīgo inovāciju īpatsvars ir 2–3 %

Eiropieši ir daudz piesardzīgāki, riskē mazāk un cenšas nodrošināties, lai nezaudētu naudu.

Eiropas Savienības (ES) līderu publiskie izteikumi un jaunā Eiropas inovāciju programma pasaulei raida nepārprotamu signālu – eiropieši vēlas būt starp globālajiem inovāciju līderiem. Kādam tas varētu šķist nesaprotams, pat lieks paziņojums, jo eiropieši taču pārskatāmā pagātnē cilvēcei devuši neskaitāmus izgudrojumus un lielā mērā virzījuši progresu. Tā patiešām bija, taču moderno tehnoloģiju laikmetā Eiropa sākusi zaudēt pozīcijas tieši inovāciju radīšanas jomā. Nepieciešama paradigmas maiņa, un tieši pie tā ES pastiprināti strādā, uzsver Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inovāciju prorektore un Eiropas Inovācijas padomes (EIC) vēstnese Liene Briede.

Ekonomika varēja būt labāka, tomēr globāli neizskatās slikti. ES iekšzemes kopprodukts bija 15,2% no visas pasaules IKP, kas ļāva ieņemt trešo vietu aiz Ķīnas un ASV.

Amerikāņu investori ir gatavi ieguldīt, cerot, ka kādu dienu pamatīgi nopelnīs. Tikmēr eiropieši ir daudz piesardzīgāki, riskē mazāk un cenšas nodrošināties, lai nezaudētu naudu. Tā ir kultūras atšķirība, kas Eiropu padara mazāk elastīgu.

EIC ir izveidota ES programmā “Apvārsnis Eiropa”, un tās budžets līdz 2027. gadam ir 10,1 miljards eiro, lai atbalstītu revolucionāras inovācijas visā to dzīves ciklā, sākot no agrīnā posma pētniecībā līdz koncepcijas pierādīšanai, tehnoloģiju nodošanai un jaunuzņēmumu finansēšanai. Tā kā inovāciju radīšana un iedzīvināšana ir ilgs process un sastāv no daudziem posmiem, EIC piedāvā trīs kārtas dažādām jaunievedumu attīstības stadijām.

Atkarībā no programmas, tiek apstiprināti aptuveni 7–10% no visiem pieteikumiem. Savukārt Latvijas dalībnieku veiksmīgo pieteikumu īpatsvars ir 2–3 %.

Šobrīd ir atvērtas 263 programmas par dažādām tēmām, arī “Open Funding”, kurā tiek sniegts atbalsts jebkurām tehnoloģijām un jauninājumiem, kas attiecas uz dažādām zinātnes, tehnoloģiju, nozaru un lietojumu jomām vai pārstāv jaunas kombinācijas. Tas nozīmē, ka ikviens pētnieks var piemeklēt savam darbam atbilstošu programmu un pamēģināt pārnest savu darbu no laboratorijas uz ražotnēm, lai tas kādu dienu atvieglotu dzīvi miljoniem cilvēku. Pat, ja saņemts atteikums, nevajag apstāties, jo ideju var uzlabot, piešķirt tai lielāku vērienu un mēģināt vēlreiz.