Jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir vidēji augstāks nekā citās ES valstīs

Ārstu vecuma struktūrai kopumā Latvijā raksturīga novecošanās, tomēr jauno ārstu īpatsvars ir vidēji augstāks nekā citās ES valstīs un desmit gadu laikā pieaudzis par 95%, šāda informācija sniegta Veselības ministrijas (VM) Veselības darbaspēka attīstības stratēģijas plānā.

Vecumā virs 55 gadiem Latvijā ir 47% ārstu, kamēr ES vidēji šis rādītājs ir 35%.

VM izceļ, ka pozitīva tendence vērojama jauno ārstu īpatsvara pieaugumā, kas esot augstāks nekā vidēji citās ES valstīs. Kamēr ES vidēji vecumā līdz 35 gadiem ir 20,2% ārstu, Latvijā šis rādītājs sasniedz 22,6%.

Ministrijas apkopotie dati liecina, ka vecumā līdz 35 gadiem 2013.gadā bijuši 749 ārsti, 2021.gadā šādu mediķu skaitam sasniedzot 1468.

Absolventu skaits ārsta studiju programmās Latvijā ir otrs augstākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū jeb 23,5 uz 100 000 iedzīvotājiem - OECD valstīs vidēji šis skaits ir 13,5.

Kā skaidro ministrijā, labo Latvijas rādītāju gan daļēji ietekmē augstais ārvalstu studentu īpatsvars, līdz ar to absolventu skaits, kas pretendē uz Latvijas veselības aprūpes darba tirgu, ir nozīmīgi mazāks. Kopumā medicīnas studiju programmu absolventu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem atbilst ES valstu vidējam līmenim jeb 2,3.

Neliels pieaugums vērojams arī praktizējošo medicīnas māsu skaitā - kopš 2018.gada profesijā nodarbināto skaits pieaudzis par 4,7% no 8707 māsām 2018.gadā līdz 9117 māsām 2023.gada 1.oktobrī.

Savukārt negatīva tendence novērojama slimnīcās strādājošā ārstniecības personāla nodrošinājuma rādītājā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā, kas ir ne vien viens no zemākajiem OECD valstu starpā, bet arī zemākais Baltijas valstīs. Latvijā tas ir vien 11,45, kamēr OECD valstīs vidēji 14,8. Lietuvā šis rādītājs sasniedz 15,32, bet Igaunijā - 12,4.