Vēl piecas pašvaldības pievienojušās Finanšu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) virzītajai dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) programmai "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ceturtdien Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konferencē "PPP Latvijā: Kopā radām rītdienu" sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš norādīja, ka nodomu piedalīties programmā izteikušas Ventspils, Tukuma, Gulbenes, Smiltenes un Aizkraukles pašvaldības.
Līdz ar to patlaban dalībai programmā pieteikušās 18 pašvaldības un kopējā vajadzība pēc zemas īres cenas mājokļiem sasniegusi aptuveni 2500 dzīvokļus.
Vienlaikus Griškevičs pieļāva, ka nākamgad, kad jau būs veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī projekts nonāks līdz saistību parakstīšanas posmam, daļa pašvaldību varētu no programmas atteikties, ja uzņemamās saistības neatbildīs pašvaldību plāniem un iespējām.
Tomēr Griškevičs pauda pārliecību, ka šajā projektā izdosies uzbūvēt vismaz 1000 īres mājokļus, kas ir šīs programmas mērķis, ar plānoto investīciju apjomu 100 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka 2.oktobrī nodomu protokolu par dalību programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" parakstījušas 13 pašvaldības, kopumā apņemoties uzbūvēt vismaz 2116 zemas īres cenas mājokļus.
Tostarp sadarbībā ar privātiem partneriem Rīga plāno uzbūvēt 1000 dzīvokļus, Liepāja - 250, Valmiera - 150, Jēkabpils - no 130 līdz 150, Jelgava - 130, Daugavpils - 120, Sigulda - 110, Cēsis - 100, Rēzekne - 60, Kuldīga un Olaine - pa 50, bet Alūksne un Ķekava - pa 48 dzīvokļiem.
Plānots, ka tuvākā gada laikā šīs pašvaldības veiks izpēti, bet jau pēc gada pašvaldību domes varētu pieņemt lēmumus par mājokļu būvniecību. Mājokļus plānots uzbūvēt līdz 2029.-2030.gadam.
VNĪ informē, ka programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs - skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi.
Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras trešdien parakstīja nodomu protokolus. Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. VNĪ informē, ka precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025.gadā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana brīdī, kad tie būs pieejami, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija lēmumu programmas īstenošanu Latvijā uzdots vadīt VNĪ. Jūlijā VNĪ noslēdzis līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi - tas nodrošinās, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.
Programma ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi). Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi ar izbūvētajiem mājokļiem.
Sākot runāt Krievijas pārstāvim, Latvijas ārlietu ministre izgāja no sanāksmes zāles, tā demonstrējot attieksmi pret agresorvalsti Krieviju
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 31.Ministru padomes sanāksmē ārlietu ministre Baiba Braže nos...
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) ceturtdien pameta zāli, kad uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Ministru padomes sanāksmē Maltā sāka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, liecina ieraksts Ārlietu ministrijas (ĀM)...
Komentāri