Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lejupslīdi 0,3% apmērā.
Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2026.gadā prognozēts 2,5% kāpums.
Maijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,8% un 2,9%.
Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 1,2%, nākamgad palielināsies par 2%, bet 2026.gadā - par 2,1%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,9%, 6,7% un 6,6%.
OECD norāda, ka zema inflācija un atalgojuma pieaugums veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu un patēriņa kāpumu. Valsts investīcijas pakāpeniski palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei, bet zemākas procentu likmes veicinās investīcijas uzņēmējdarbībā un mājokļos. Vienlaikus pieaugs valsts eksports, ņemot vērā galveno eksporta tirgu atveseļošanos. Pamatinflācija gan saglabāsies augsta saistībā ar algu spēcīgu pieaugumu, kas saistīts ar darbinieku trūkumu un lielo algu kāpumu valsts sektorā. Turklāt pieaugošie ģeopolitiskie riski varētu kavēt Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Vēl ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm OECD šogad prognozē Igaunijā, kur tiek lēsts IKP sarukums par 0,9%, bet nākamgad un 2026.gadā tiek gaidīta attiecīgi 1,7% un 2,7% augšupeja. Šogad Igaunijā tiek lēsts patēriņa cenu kāpums 3,4% apmērā, nākamgad tiek prognozēts 3,8% pieaugums, bet 2026.gadā patēriņa cenas kāpums tiek lēsts 2,8% apmērā. Savukārt bezdarbs Igaunijā, pēc OECD aplēsēm, šogad veidos 7,4%, bet nākamgad un 2026.gadā tas būs attiecīgi 7,3% un 6,7% līmenī.
Lietuvā OECD šogad prognozē IKP kāpumu par 2,4%, bet nākamgad un 2026.gadā Lietuvas ekonomikā prognozēts pieaugums par attiecīgi 3,1% un 2,8%. Patēriņa cenu kāpumu organizācija šogad Lietuvā prognozē 0,9% apmērā, bet nākamgad un 2026.gadā attiecīgi 2,3% un 2,4% apmērā. Prognozēs teikts, ka bezdarba līmenis Lietuvā šogad un nākamajos divos gados būs attiecīgi 7,4%, 6,9% un 6,3%.
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos - 31% Latvijā, 33% Igaunijā un 26% Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas pirkumu nekā līdz šim, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz ve...
Labklājības ministrija (LM) sarunās ar Finanšu ministriju panākusi vienošanos, ka no nākamā gada vajadzētu turpināt pārtikas atbalsta sniegšanu vistrūcīgākajiem iedzīvotajiem līdzšinējā apmērā, nodrošinot divus pārtikas preču komplektus vienai personai...
Komentāri