Latvijā pieaugušo iesaiste izglītībā joprojām ir problemātiska

Latvijā pieaugušo iesaiste izglītībā joprojām ir problemātiska un ievērojami atpaliek no 2030.gada mērķrādītāja, izriet no Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojuma "Izglītības un mācību pārskats 2024".

Latvijā no 2016.gada līdz 2022.gadam par 4,9 procentpunktiem samazinājies to 25-64 gadus vecu pieaugušo īpatsvars, kas iesaistīti izglītībā pēdējās 12 nedēļās.

2022.gadā šis rādītājs bija 34,1%, kas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā vidēji ES un par 25,9 procentpunktiem atpaliek no 2030.gada mērķrādītāja. Pieaugušo izglītībā vairāk iesaistās sievietes nekā vīrieši - attiecīgi 41,3% un 26,5%.

Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu pieaugušo izglītības sistēmu, piemēram, neformālajām programmām tagad ir jāatbilst noteiktiem mācību rezultātu, satura un valodas kritērijiem. Tāpat izveidots vienots satvars digitālo prasmju novērtēšanai arī neformālās programmās.

Vienlaikus problēmas joprojām pastāv, teikts pārskatā, atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu 2023.gadā. Latvijas pašreizējai valsts līdzfinansētajai pieaugušo izglītības sistēmai ir jāpalielina mazkvalificētu pieaugušo līdzdalības līmenis, jākoncentrējas uz darba tirgus vajadzību nodrošināšanu, kā arī jāuzlabo prognozēšanas un pārvaldības modeļi.

Pārskatā kā satraucošs izcelts zemais digitālo prasmju līmenis pieaugušo vidū. Digitālās pamatprasmes ir 51% pieaugušo vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Tas ievērojami atpaliek no programmas "Digitālā Eiropa" mērķa līdz 2030.gadam panākt, ka digitālās pamatprasmes ir 80% iedzīvotāju.

Augsts digitālās pratības līmenis ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Šajā vecuma grupā vismaz digitālās pamatprasmes ir 81% jaunietim, kamēr ES vidējais rādītājs ir 69%.

Pārskatā izcelts ES fondu atbalsts prasmju pilnveides pasākumiem Latvijā. No 2016. līdz 2023.gadam vairāk nekā 66 500 pieaugušo sekmīgi pabeidza Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta programmas, lai uzlabotu savas profesionālās kompetences.

Latvija 2021.-2027.gada periodā ieguldīs pieaugušo izglītībā 61,4 miljonus eiro no ESF+. ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā Latvijas plāna ietvaros tiks izstrādāts ilgtspējīgs pieaugušo izglītības satvars un izmēģināta individuālo mācību kontu un trīs nozaru prasmju fondu koncepcija, teikts pārskatā.