Latvijā varētu ieviest četru dienu darba nedēļu

Labklājības ministrijā (LM) rosina ļaut darba devējam un darbiniekam darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, liecina LM likumprojekts par grozījumiem Darba likumā.

Likumprojekts paredz iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām (šobrīd to var pagarināt tikai par vienu stundu), tādējādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās.

Ministrijā sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izvērtējot šī brīža situāciju, secināts, ka šobrīd viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Tāpat tiktu saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Kā norāda LM, LDDK un arī citas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas ir norādījušas, ka tiesiskās noteiktības labad būtu jāpapildina Darba likumā ietvertais regulējums par nepilno darbu laiku, lai sniegtu iespēju abām darba tiesisko attiecību pusēm iespēju vienoties par summētā darba laika uzskaites principu arī nepilna darba laika gadījumā.

Līdz šim spēkā esošais regulējums un tiesas spriedumi pieļauj summētā darba laika režīmu izmantot tikai tad, ja darbiniekam ir nolīgts normālais jeb 40 stundu darba laiks. Savukārt likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja kādā dienā vai nedēļā darbinieka darba laiks pārsniedz normālo darba laiku, tomēr mēneša laikā netiek pārsniegts normālais darba laiks, tad tas netiek uzskatīts par virsstundu darbu.

Vienlaikus likumā tiek paredzēts, ka gadījumā, ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieka vidējais nostrādāto stundu skaits iepriekš minētās elastīgās darba laika organizēšanas laikā sasniedz normālo darba laiku, tad pēc darbinieka pieprasījuma ir uzskatāms, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks. Tādējādi tiek nodrošināta arī darbinieku aizsardzība tajos gadījumos, kad darba devējs faktiski ir noteicis neatbilstošu darba stundu skaitu mēnesī, norāda ministrijā.

Līdztekus, ja darbinieks un darba devējs būs vienojušies par četru dienu darba nedēļu uz laiku, tam beidzoties, tiktu atjaunots iepriekšējais darba režīms pēc darbinieka vai darba devēja pieprasījuma, ja tas izteikts ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš.

LM norāda, ka 2022.gadā platformā "manabalss.lv" tika savākti nepieciešamie paraksti sabiedrības iniciatīvai "Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu".

Tāpat Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pērn 1.februārī lēma vērsties pie Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes ar aicinājumu vērtēt iespējas un meklēt mūsdienīgus risinājumus darba un privātās dzīves līdzsvarotai attīstībai un atalgojuma samērīgumam.

Ministrija līdz 11.decembrim nodevusi šīs izmaiņas publiskai apspriešanai. Pēc tam tās būs jāvērtē valdībai, bet gala vārds jāsaka Saeimai.