Liekais svars ir 34%, bet aptaukošanās 30% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Ārsti vadīs bezmaksas nodarbības tiem, kas vēlas zaudēt svaru.

Lai sniegtu atbalstu cilvēkiem ar aptaukošanos, 2.tipa cukura diabētu un/vai sirds un asinsvadu slimībām, biedrība ParSirdi.lv novembrī un decembrī aicina izmantot iespēju bez maksas tiešsaistē konsultēties ar kardiologu, uztura speciālistu un psihologu, kā arī iesaistīties citās izglītojošās un sportiskās aktivitātēs.

Akcijas ietvaros decembrī tiešsaistē notiks bezmaksas konsultācijas ar kardiologu Arni Ladusu, sertificētu uztura speciālisti Evu Šmiti un psiholoģi Annu Briedi. Bezmaksas vingrošana ar ar fizisko aktivitāšu fiziologu, ergoterapeitu Rūdolfu Cešeiko. Vieta, laiks: sestdienās plkst.10:00 - 11:00 pie Māras dīķa Āgenskalnā (no Mārupes ielas puses). Līdzi: laikapstākļiem atbilstošs apģērbs, ērti apavi, ūdens. Nodarbībās būs gan kardioslodze, gan spēka vingrinājumu elementi - pierādījumos balstītas fiziskās aktivitātes, kuras ir pa spēkam ikvienam.

ĶMI un vidukļa apkārtmēra risku kalkulatori

Kā liecina novembrī veiktā biedrības ParSirdi.lv aptauja, kurā piedalījās teju 400 cilvēku, cilvēki ar lieko svaru visvairāk baidās no nopietnām veselības problēmām, tostarp infarkta vai insulta (21%), kā arī 2. tipa cukura diabēta (19%). Tajā pašā laikā lielākā daļa respondentu atzina, ka lielākie klupšanas akmeņi liekā svara zaudēšanai ir saldumu kāre (15%), stress (15%) un vājš raksturs (14%).

Kā atzīst aptaujas dalībnieki, veselīgu svaru viņiem palīdz uzturēt staigāšana vai braukšana ar riteni ikdienā (19%), veselīgs uzturs (19%) un mazākas porcijas (15%). Kā galvenā svara mazināšanas motivācija tiek minēta vēlme labi justies (28%), sev tīkams izskats (22%), kā arī veselības pasliktināšanās (20%).

Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja: "Ņemot vērā arvien pieaugošo Latvijas iedzīvotāju aptaukošanos (liekais svars ir 34%, bet aptaukošanās 30% iedzīvotāju), mūsu mērķis bija noskaidrot, kas cilvēkus visvairāk motivē un kas tieši otrādi - kavē veselīga svara uzturēšanu, lai kopīgi ar speciālistiem meklētu labākos risinājumus efektīvai liekā svara mazināšanai un veselības stiprināšanai. Priecē, ka cilvēki ir pietiekami informēti un apzinās, ka liekais svars atspoguļojas ne tikai vizuālajā tēlā, bet arī veselībā, un var izraisīt 2. tipa cukura diabētu, infarktu, insultu un citas nopietnas sekas. Tomēr daudzi atzīst, ka svara mazināšanā nepieciešams atbalsts no speciālistiem. Tāpēc šoruden mūsu biedrība, organizējot izglītojošas bezmaksas aktivitātes kopā ar kardiologiem, endokrinologiem, fizisko aktivitāšu speciālistiem un psihologiem, aicina cilvēkus negaidīt un rīkoties, lai spertu soli pretī normālam svaram un veselīgai dzīvei."

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle: "Liekais svars lielākoties ir sekas neveselīgam dzīvesveidam - tas, kā mēs ēdam un cik daudz kustamies, vistiešākajā veidā ietekmē svaru un attiecīgi arī veselību. Lielāks drēbju izmērs un kilogrami uz svariem ir aisberga redzamā daļa, kurai apakšā norit nopietni veselību bojājoši procesi - liekais svars un aptaukošanās organismā veicina iekaisuma procesus, kas savukārt bojā asinsvadu sieniņas. Tā rezultātā uz tām krājas "sliktais" jeb ZBL holesterīns, veicinot aterosklerozi. Savukārt neārstēta ateroskleroze var novest pie infarkta vai insulta. Nemaz nerunājot par to, ka liekais svars un aptaukošanās ir biežākais iemesls 2. tipa cukura diabētam, onkoloģiskām slimībām, podagrai u.c. Lai kaut ko uzlabotu savā veselība, nevajadzētu gaidīt 1.janvāri. Tāpēc, ja pašiem nav pa spēkam tikt galā ar lieko svaru, būtu jāmeklē palīdzība pie ārstiem un citiem zinošiem speciālistiem."

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra endokrinoloģe Dr. Kristīne Ducena: "Aptaukošanās ir hroniska slimība, kuru ierosina dažādu vides un ģenētisko faktoru mijiedarbība. Tāpēc svarīgi ir nevienkāršot aptaukošanos kā blakus slimību vai citas slimības attīstības riska faktoru. Tās ārstēšana nav "kampaņveida" pasākums un tās vadīšanai ir nepieciešami tādi paši pasākumi kā jebkurai citai hroniskai slimībai - pacienta izglītošana, īpašu uzmanību pievēršot veselīga uztura pamatprincipiem un fiziskām aktivitātēm, regulāra svara monitorēšana, motivācijas saglabāšana un labs kontakts ar ārstu. Ārkārtīgi svarīga ir pozitīva pieredze un sapratne, ka veselīgs dzīvesveids un pārdomāta ēšanas uzvedība ir normāla ikdienas sastāvdaļa.