Latvijas iegādātās raķetes IRIS-T spēj notriekt arī krievu "Kaļibru" (+VIDEO)

Līdzfinansējums tiks saņemts, pateicoties Eiropas Savienības aizsardzības industrijas kopīgo iepirkumu.

Aizsardzības ministrija informē, ka Eiropas Komisija (EK) ir lēmusi piešķirt 60 miljonus eiro līdzfinansējumu pieciem projektiem, kuru starpā ir divi Latvijas militāro spēju attīstības projekti - "Patria" 6x6" bruņumašīnu un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" iepirkumi.

"EK lēmums ir Latvijai īpaši labvēlīgs, jo starp kopskaitā pieciem atbalstītajiem projektiem divos esam iesaistīti mēs. Gan kājnieku mobilitātei, gan pretgaisa aizsardzībai ir būtiska nozīme kaujaslaukā, lai potenciāla uzbrukuma gadījumā aizsargātu Latvijas iedzīvotājus," akcentē aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Līdzfinansējums tiks saņemts, pateicoties Eiropas Savienības aizsardzības industrijas kopīgo iepirkumu programmai (EDIRPA), kurā starp pieciem dalībvalstu pieteiktajiem projektiem sadalīts kopējais līdzfinansējums 300 miljonu eiro apmērā.

Latvijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas starpvaldību sadarbības programmas ietvaros 2021.gada 30.augustā Latvija parakstīja vispārējo vienošanos par "Patria" 6x6 bruņumašīnu iegādi, kā rezultātā Latvija saņems aptuveni 200 jaunus bruņutransportierus. Būtiski, ka šo bruņumašīnu pilna cikla ražošana tiek veikta arī Latvijā.

Savukārt vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T" no Vācijas uzņēmuma "Diehl Defence" kopā ar Latviju iegādājas arī Austrija, Bulgārija, Igaunija, Vācija un Slovēnija. Latvijas pasūtījuma līgumcena ir 600 miljoni eiro.

IRIS-T (angļu: InfraRed Imaging System Tail/ Trust Vector-Controlled) ir īsa un vidēja darbības rādiusa infrasarkano starojumu uztveroša raķete, kas pieejama gan gaiss-gaiss, gan zeme-gaiss variantos. Raķešu izstrādi kopš 1995. gada veica NATO valstu militārais konsorcijs, kurā piedalījās Vācija, Itālija, Zviedrija, Grieķija, Kanāda un Norvēģija, vēlāk pievienojās arī Spānija. 2023. gada septembrī kopīgu līgumu par šo sistēmu iepirkumu ar Vācijas uzņēmumiem noslēdza Latvija un Igaunija.

Bundesvērs pirmās gaiss-gaiss raķetes IRIS-T saņēma 2005. gadā, īsa darbības rādiusa zeme-gaiss raķetes IRIS-T SLS 2015. gadā, bet vidēja darbības rādiusa IRIS-T SLM 2022. gadā.

Krievijas iebrukuma laikā Vācija 2022. gadā piegādāja Ukrainai trīs IRIS-T SLM palaišanas iekārtas ar 40 kilometru darbības rādiusu, no kurām katra pārvadā astoņas raķetes, kā arī komandierīces, kās spēj integrēt vairākus radara avotus un vienlaicīgi palaist un izsekot visas 24 raķetes. Ar IRIS-T spēj notriekt arī zemu lidojošās spārnotās raķetes, tostarp hiperskaņas "Kaļibru".

EDIRPA programma ir īstermiņa instruments, kas tika pieņemts kā atbilde uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un paredzēts līdz 2025.gadam. Tā mērķis ir veicināt sadarbību dalībvalstu starpā attiecībā uz neatliekamāko aizsardzības produktu iegādi. Programma atbalsta dalībvalstu un Norvēģijas bruņoto spēku aizsardzības spēju iepirkumus. Eiropas Komisija uzsver, ka EDIRPA budžets nesedz aizsardzības produktu iegādes izmaksas. Tā vietā tas kompensē dalībvalstīm papildu administratīvos izdevumus, kas rodas, organizējot kopīgus iepirkumus.