Vien 4,5% aptaujāto iedzīvotāju regulāri veic HIV testu

No kopējā aptaujāto skaita vien 4,5% atzinuši, ka regulāri veic HIV testu, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) veiktās aptaujas rezultāti, ko šodien, sabiedrības informēšanas kampaņas "Vai viss ir tik labi, kā izskatās?" atklāšanas pasākumā, prezentēja SPKC veselības veicināšanas koordinētāja Laura Maļina.

Vairāk nekā puse respondentu HIV testu nekad nav veikuši, savukārt neliela daļa - 34,2% - šādu testu veikuši vienreiz dzīvē, noskaidrots aptaujā.

Maļina uzsvēra, ka Latvija vēl joprojām parādās līdera pozīcijā jaunatklāto HIV gadījumu skaitā - pērn tika diagnosticēti 188 jauni HIV infekcijas gadījumi. Turpretī 2022.gada rādītājs Latvijā divkārt pārsniedzis vidējo Eiropas Savienības (ES) valstu saslimstības līmeni, neskatoties uz to, ka kopumā infekcijas izplatība samazinās.

Atbildot uz jautājumu, kurā situācijā varētu būt nepieciešams veikt HIV testu, lielākā daļa jeb 75% respondentu uzskatīja, ka regulāri šāds tests jāveic medicīnas un skaistumkopšanas darbiniekiem, kā arī policistiem.

Tāpat aptaujas rezultāti uzrāda, ka vien 44,2% aptaujāto atzīst, ka HIV saslimstības risks ir neizsargāšanās dzimumakta laikā.

Visbiežākais iemesls neveikt testu, pēc respondentu atbildēm, ir uzskats, ka "infekcija uz mani neattiecas", vai arī cilvēki nav pietiekami informēti par to, kur HIV pārbaudi var veikt. Līdztekus daži respondenti norāda, ka viņiem trūkst laika veikt testu.

Daudzi respondenti arī atzīst, ka testu veikt stimulētu ģimenes ārsta atgādinājums.

Kopumā tikai 30% aptaujāto zina par to, ka ir iespēja veikt HIV eksprestestu profilakses punktos.

SPKC aptaujā piedalījās 1011 cilvēki no 18 līdz 74 gadu vecumam. Visvairāk respondentu vidū bija sievietes vecumā no 30 līdz 50 gadiem un no Rīgas.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne pastāstīja par VM veikto HIV informētības aptauju, kurā secināts, ka uz pieciem jautājumiem, kas reprezentē pamata informētības līmeni par HIV infekciju, jaunieši līdz 24 gadu vecumam uz jautājumiem pareizi atbild vien 25% gadījumu, kas ir krietni zem vidējā ES rādītāja iepretim citām valstīm, kur šis rādītājs vidēji ir 30%.

Piemēram, joprojām 15% aptaujāto uzskata, ka HIV var dabūt no oda koduma, savukārt 40% par to šaubās. Tāpat daudzi tic, ka ar HIV var inficēties no kopēju trauku lietošanas ar inficēto personu.

Līdztekus svarīgi arī sabiedrībā mazināt stigmu par "HIV pacienta profilu" un vairot informētību, tādējādi mazinot arī bailes veikt testus un sekmēt izvairīšanos no inficētiem cilvēkiem. Kā uzsvēra Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, ar HIV saslimušā cilvēka profils nav noteikts - inficētais var būt jebkurš no mums, un saslimšana var notikt arī nejauši un ārēji nemanāmi.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka inficētie cilvēki, kas lieto medikamentus, nav bīstami pat tuvos dzimumkontaktos, taču būtiski savlaicīgi infekciju diagnosticēt, lai mazinātu iespējas to izplatīt.

Savukārt biedrības "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks, aicinot īpaši gados jaunus cilvēkus veikt HIV testu, uzsvēra - "ja tev ir vairāk seksuālo partneru par mēnešiem gadā, varbūt ir vērts padomāt par testa veikšanu". Kā atzīmēja Veiķenieks, lielākā daļa skrīningu un profilaktisko pārbaužu attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, taču šajā gadījumā ir pretēji - HIV profilakses mērķgrupa ir tieši gados jauni cilvēki, un stigma, tostarp "pašstigma" šajā gadījumā ir "briesmīgāka par pašu infekciju", kurai Latvijā pieejama ļoti efektīva terapija.

Ģimenes ārste Zane Berga mudināja cilvēkus biežāk pašiem uzrunāt ģimenes ārstus un interesēties par HIV pārbaužu veikšanu. Nereti ģimenes ārsti aizmirst uzrunāt veikt šo pārbaudi, tāpēc būtiski pašam pacientam sekot līdzi savām sūdzībām un interesēties par testu veikšanu pašam, tāpat arī Berga aicināja nebaidīties no ārsta nosodījuma. Pēc viņas paustā, gada laikā vien divi līdz trīs cilvēki viņas praksē izteikuši vēlmi veikt HIV testu. Viena no tiem bijusi medmāsa, savukārt otrā gadījumā šādu lūgumu izteicis jaunietis.

Testēšanas iespējas ir plašas gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Uršuļskis, komentējot SPKC veiktās aptaujas datus, uzsvēra, ka tieši līdz 30 gadiem informētība par šo saslimšanu ir nepietiekama, tāpēc viņš vērsa uzmanību, ka jauniešiem testus veikt nepieciešams regulāri - vismaz reizi gadā.

HIV testu iespējams veikt arī asins analīžu nodošanas punktos laboratorijās, kā arī izmantot salīdzinoši jaunu metodi, veicot paštestu - šāda iespēja pieejama tikai divus gadus, norādīja SPKC pārstāve.

Latvijā šobrīd 15 dažādās vietās ir 25 punkti, kuros iespējams veikt HIV testu, tostarp anonīmi. Eksprestesta rezultāti ir gatavi jau pēc 20 minūtēm, un cilvēks informāciju par pozitīvu rezultātu saņem elektroniski.