"Mērķis ir uzbūvēt funkcionējošu dzelzceļa līniju līdz 2030.gadam"

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks un Transporta komitejas koordinators Roberts Zīle tikās ar Rail Baltica projekta vadošajiem pārstāvjiem Latvijā, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar projekta īstenošanu.

Tikšanās piedalījās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un valdes locekle Baiba Zauere, kā arī RB Rail AS valdes locekle Kitija Gruškevica. Sarunas gaitā tika apspriesti gan tehniskie, gan finansiālie aspekti, kas šobrīd ir aktuāli projekta īstenošanā.

"Visas Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tādēļ tiek piemēroti tādi vienoti risinājumi kā projekta pārplānošana un ieviešana kārtās, tehnisko risinājumu pārskatīšana un projekta apjoma samazināšana. Taču ir arī nacionāla līmeņa jautājumi un risinājumi, kas jārisina, un uz ko sagaidām atbalstu no valdības. Mērķis ir uzbūvēt funkcionējošu dzelzceļa līniju līdz 2030.gadam, taču termiņus ietekmē gan finansējuma pieejamība, gan līdz ar to - tehniskās iespējas," sacīja RB Rail izpilddirektora vietniece Kitija Gruškevica.

"Lai nodrošinātu Rail Baltica projekta sekmīgu īstenošanu, ir būtiski, ka Finanšu ministrija un citu nozaru ministrijas aktīvāk iesaistās finansējuma piesaistē. Mums jāskatās divos virzienos - gan plānojot nākamo daudzgadu budžetu, gan arī pārskatot esošos fondus. Ir svarīgi identificēt tās aktivitātes, kuras nevar paspēt apgūt plānotajā termiņā, un apsvērt iespēju pārdalīt šos līdzekļus Rail Baltica projektam. Šāda proaktīva pieeja ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus un nodrošināt stabilu finansējumu šim stratēģiski svarīgajam infrastruktūras projektam. Turklāt mums noteikti jāmācās no Igaunijas piemēra, kur valdība nesen nolēma piešķirt papildu 200 miljonus eiro Rail Baltica projektam no CO2 izmešu kvotu tirdzniecības ienākumiem. Šāda inovatīva pieeja finansējuma piesaistē ne tikai atbalsta projekta īstenošanu, bet arī veicina zaļās ekonomikas mērķus. Mums Latvijā būtu jāapsver līdzīgas iespējas, izmantojot dažādus finansējuma avotus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas iniciatīvām," sanāksmē teica Ēriks Diļevs.

Diļevs uzsvēra, ka šāds risinājums ne tikai paātrinātu Rail Baltica projekta īstenošanu, bet arī stiprinātu Latvijas pozīcijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībā. Mēs aicinām Finanšu ministriju ciešāk sadarboties ar projekta īstenotājiem, lai kopīgi rastu optimālus risinājumus projekta finansēšanai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ņemot vērā arī šādas inovatīvas finansēšanas metodes.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī gaidāmajai "Rail Baltica draugu grupas" (Friends of Rail Baltica) sanāksmei, kas plānota 26.novembrī Strasbūrā. Šī grupa ir neformāls Eiropas Parlamenta deputātu forums, kas izveidots, lai veicinātu Rail Baltica projekta attīstību un nodrošinātu tam nepieciešamo politisko atbalstu Eiropas līmenī. Sanāksmē piedalīsies gan RB Rail AS pārstāvji, gan trīs Baltijas valstu transporta ministriju un projekta ieviesēju pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti no dažādām politiskajām grupām un valstīm, īpašu uzmanību pievēršos ar projekta finansējumu saistītajiem jautājumiem.