Ekonomisti atzīmē pretrunas Latvijas tautsaimniecībā (+VIDEO)

Darba meklētāju sarukums tos pārvirza ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kārtā.

Latvijas darba tirgus ir vai nu miera osta vai arī stagnējošs, to var interpretēt dažādi, pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Darba meklētāju īpatsvars gada laikā pieaudzis no 6,5% līdz 6,7%. Sievietēm tas nav mainījies (5,4%), bet vīriešiem pieaudzis no 7,6% līdz 7,9%. Ko lai dara, ja nozarēs, kur starp strādājošajiem ir liels vīriešu īpatsvars (pat līdz 9/10), tas ir, celtniecībā un transportā, ir tik izteikts vājuma brīdis.

Nedaudz, par 0,5pp līdz 64,2% samazinājās nodarbinātības līmenis jeb strādājošo īpatsvars vecumā starp 15 un 74 gadiem. Nodarbināto skaita samazināšanos par 10,9 tūkstošiem jau var saukt par nozīmīgu, tas acīmredzami saistīts ar cilvēku skaita samazināšanos ekonomiski aktīvajā vecumā, kas pastiprina nodarbinātības līmeņa krituma ietekmi.

Varētu teikt, ka darba tirgus kopējos skaitļos neredz neko spilgtas pārmaiņas jau kopš 2018.gada, kad noslēdzās bezdarba līmeņa samazināšanās kopš "dižķibeles". Pāris gadu stabilitātei sekoja pandēmijas kāpums un kritums, ko noteica ārēji apstākļi, nevis ekonomikas attīstības loģika, bet pēdējie divi gadi atkal ir stagnācija.

Interesantākas ir ilglaicīgās pārmaiņas un mūsu darba tirgus nacionālās īpatnības. Latvijai ilgstoši raksturīgs augstāks bezdarba līmenis vīriešiem, šī starpība ir lielākā ES attiecībā pret visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā (2,3%), ES vidēji šī starpība bija tikai 0,3%. Rēķinot attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem, dalām pirmo vietu ar Luksemburgu.

Pagājuši tie laiki, kad izejvielu transportēšana no austrumu robežas līdz ostām un kraušana kuģos bija viena no galvenajām eksporta nozarēm. Ekonomika ir kļuvusi svara jeb pārvadāto un ražoto preču apjoma ziņā vieglāka, mazāk klaudzoša un graboša, mazāk eļļaina un putekļaina. Toties tā prasa lielāku empātiju un labākas valodu zināšanas.

Interesanta ir bezdarba līmeņa konverģence reģionos, šiem reģioniem paliekot ļoti atšķirīgiem ar ienākumu līmeni, arī strādājošo skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, bet nozaru struktūras kontrastiem pat pastiprinoties - padziļinoties Rīgas specializācijai pakalpojumos un pārējās Latvijas specializācijai preču ražošanā.

Reģistrētais bezdarbs pašreizējo līmeni jeb apmēram četrus procentus (tobrīd 4,2%) Rīgā sasniedza jau 2017.gada septembrī. Tad vēl šis rādītājs Kurzemē un Vidzemē bija 7,2% un 7,1%, bet Zemgalē 6%. Rīgā šobrīd bezdarbs joprojām ir ap 4%, bet pārējos reģionos ir noplacis līdz 5%. Latgalē šis rādītājs ir samazinājies no 15,7% līdz 10,3%.

Dažkārt labas lietas daļēji notiek sliktu iemeslu dēļ. Bezdarbs krīt tāpēc, ka daudzviet joprojām pieticīgais darbavietu piedāvājums sadalās uz mazāku iedzīvotāju skaitu. Tā izmaiņas reģionos korelē ar bezdarba līmeņa izmaiņām. Laikā no 2017. līdz 2024.gada sākumam iedzīvotāju skaits Rīgas reģionā pieauga par 0,4%, turpretim Vidzemē samazinājās par 5,4%, Zemgalē par 5,9%, Kurzemē par 7,1%, savukārt Latgalē pat par 11,4%. Valstī kopumā samazinājums bija apaļi 4%.

Tāpēc ir likumsakarīgi, ka samazinās arī algu starpība reģionos. Laikā no 2021.gada līdz 2024.gada 2. ceturksnim visos reģionos algu līmenis tuvojās LV vidējam. Visstraujāk tas notika Vidzemē, pieaugot no 78,5 līdz 82,3% no valsts vidējā. Arī Rīgā tas tuvojās vidējam līmenim, bet no pretējās puses - no 112,5% līdz 110,2%. Latgalē algas konverģēja no 69,6% līdz 71,5% no vidējā līmeņa.

Bezdarbs reģionos var samazināties ne tikai tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju skaits. Šobrīd var izbaudīt īstu investīciju projektu ziņu viesuli. Īsā laikā ir pieteikti vairāki, kas mērāmi ar deviņciparu skaitļiem jeb tādiem, kas pārsniedz 100 miljonus. Tādi ir bērza ķīmiskās pārstrādes rūpnīca Valmierā, zirņu pārstrādes rūpnīca Jelgavā, vairāki ar atjaunojamajiem energoresursiem saistīti projekti Liepājā. Ziņās lasām arī par jauniem industriālajiem parkiem Rēzeknē un Daugavpilī. Šādi projekti ir rezultāts ilgstošam, sistemātiskam darbam investīciju piesaistē. Nesaucot nevienu vārdā, dažkārt aktivizēšanās notiek tāpēc, ka sasniegta atziņa, ka ūdens smeļas mutē. Nākotnē starp apdzīvotām vietām arvien saasināsies cīņa par iedzīvotājiem. Ir ciemi un pilsētas, kas gluži vienkārši izzudīs. Nepietiks ar to, ka dzīve kļūst labāka saskaņā ar principu, ka augstāks ūdens līmenis jeb lielāka valsts ekonomika ceļ visas laivas. Būs citas vietas, kur dzīve kļūst straujāka ātrāk.

"Sarežģītā ekonomiskā situācija un demogrāfiskais slogs turpina atspoguļoties arī darba tirgū", - tā ekonomists Dainis Gašpuitis.

"No vienas puses varētu priecēt ziņa par bezdarba kritumu, tomēr no otras puses redzam, ka 3. ceturksnī ir krities arī nodarbināto skaits. Zaudējot darba vietu, tiem būtu jāuzrādās darba meklētāju rindās. Taču darba meklētāju sarukums tos pārvirza ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kārtā. Daļa tur nonāk uz palikšanu, jo pensionējas vai citu iemeslu dēļ. Daļu iespējams atgriezt darba tirgū, kas ir mūsu visu interesēs. No tiem daļa atgriezīsies, kad tam būs atbilstoši apstākļi, iespējas vai motivācija. Taču ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ceturkšņa laikā ir audzis tikai par 3,2 tūkstošiem. Savukārt par 1,9 tūkstošiem ir sarucis darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits. No gada sākuma par 5 tūkstošiem. Šīs tendences kļūst arvien spēcīgākas, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Citādi, ekonomiskajai aktivitātei uzlabojoties un sezonālo faktoru ietekmē, bezdarba līmenis lēni slīdēs uz leju. Tādēļ būtiskāka uzmanība ir jāpievērš nodarbinātības veicināšanai un noturēšanai. Darba tirgū ienācēju plūsma kļūst arvien vājāka, bet to skaits, kas to pamet, pieaug".