EM: ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus

Tirdzniecības bilance septembrī gada griezumā uzlabojās un sastādīja -7,8%.

"Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1%, savukārt straujāk saruka importa vērtība - par 12,4%. Tādējādi tirdzniecības bilance septembrī gada griezumā uzlabojās un sastādīja -7,8%", - komentē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Septembrī gada griezumā straujāk samazinājās eļļas augu sēklu, dzelzs un tērauda, lidaparātu, to daļu un elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība. Savukārt pieauga graudaugu, koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu un piena un piena produktu eksports.

Septembrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,3%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Vāciju (eļļas augu sēklas, dārzeņi), Spāniju (graudaugi) un Čehiju (elektroierīces). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Igauniju (transportlīdzekļi, mehānismi), Lietuvu (transportlīdzekļi, graudaugi), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti)un Kipru (minerālie produkti).

Savukārt par 7,8% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, mehānismi) un Kirgizstānu (mehānismi). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Septembrī nedaudz samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm - par 0,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Keniju (graudaugi), ASV (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds), Norvēģiju (graudaugi, lopbarība) un Mozambiku (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Kotdivuāru, Nigēriju, Maroku, Angolu, Dienvidāfriku un Mauritāniju (uz visām - graudaugi).

Septembrī gada griezumā importu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības samazinājums. Mērenāk saruka arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. To daļēji kompensēja dzelzceļa transporta, dzērienu un optisko ierīču importa pieaugums.

Kopumā 2024.gada trīs ceturkšņos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,9% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 8,2 procentiem.

Paredzams, ka arī gada pēdējā ceturksnī eksporta izaugsme saglabāsies svārstīga; to turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.