Pētijums: beztabakas produkti ir populārāki Latvijas nelegālajā tirgū (+VIDEO)

Aptaujātie eksperti lūdz politikas veidotājiem vēlreiz iedziļināties situācijā un atcelt aromātu aizliegumu.

Jaunākais pētījums rāda, ka pašreiz aptuveni ceturtā daļa beztabakas nikotīna produktu lietotāju tos iegādājas "pelēkajā tirgū". Pastāv bažas, ka, stājoties spēkā regulējumam, kas aizliegs garšu izmantošanu beztabakas nikotīna produktiem, šī proporcija būtiski pieaugs.

Pētījumu veicis Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka. Tajā analizētas beztabakas nikotīnu produktu (vienreiz lietojamās e-cigaretes, atkārtoti lādējamās ierīces ar maināmiem šķidrumu kārtridžiem, atkārtoti lādējamās ierīces ar uzpildāmu tvertni, nikotīna spilventiņi) tirgus apjoms un lietotāju paradumi Latvijā.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, vienreizlietojamās e-cigaretes 2022.gadā pelēkajā tirgū iegādājās 24,4% lietotāju, 2023.gadā - 26,9%, bet 2024.gada pirmajos četros mēnešos 27,8% iedzīvotāju. Atkārtoti lādējamās e-cigaretes un tām paredzētos šķidrumu kārtridžus, attiecīgi: 27,2%, 27,6% un 29,3%; gatavos e-cigarešu šķidrumus vai to sajaukšanai paredzētās sastāvdaļas: 26,9%, 27,6% un 29,3%; e-cigarešu uzpildes tvertnes un citas atsevišķi nopērkamās maināmās daļas: 28,9%, 26,9% un 28,5%, bet nikotīna spilventiņus: 25,8%, 27,1% un 26,2%. Kā galveno iemeslu, kāpēc beztabakas produktus iegādājas pelēkajā tirgū, aptuveni puse lietotāju minēja finansiālo izdevīgumu, aptuveni 10% - ērtumu.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, aprēķinātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktu apriti, 2023.gadā sasniedza aptuveni 14 miljonus EUR. Tas ir par gandrīz 5 miljoniem vairāk nekā 2022.gadā.

Savukārt pētījuma aprēķini liecina, ka kopējie nodokļu ieņēmumi no beztabakas nikotīna produktu legālās aprites Latvijā 2023.gadā bija 42.62 miljoni EUR - par aptuveni 10 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā. Pētījuma autors prof. Arnis Sauka uzsver: "Protams, šie skaitļi attiecas uz to aprites daļu, kas notiek legāli un pilnībā caurskatāmi. Taču straujāk pieaug tā saucamais "pelēkais tirgus", kas pētījumā definēts kā "beztabakas produktu apjoms, kuru var iegādāties "no rokas", internetā vai ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos. Tāpat aprēķinos nav ņemts vērā potenciālās šo produktu negatīvās ietekmes izmaksas."

Savukārt ekspertintervijās ar nozares pārstāvjiem, kas veiktas pētījuma ietvaros, norādīti šādi iemesli relatīvi lielajam pelēkā tirgus apjomam nozarē: e-cigarešu aromātu potenciālais aizliegums, kas jau tagad pārorientē lietotājus uz pelēko tirgu; nesodāmības izjūta un kontroles trūkums nelegālajā beztabakas produktu tirgū; nelegālo beztabakas produktu viegla pieejamība; augstākas cenas legālajiem beztabakas produktiem, ņemot vērā pieaugošo akcīzes nodokli; centieni aizliegt, lēmumu pieņemšana nerēķinoties ar reālo kontekstu; apjoms, ko drīkst iegādāties legāli vienā iepakojumā; neapzināta nelegālo produktu "reklāma" medijos.

Komentējot aromātu aizliegumu beztabakas produktiem, kas stāsies spēkā no 2025.gada janvāra, vairums ekspertu uzskata, ka tas būtiski ietekmēs apriti: no legālā tirgus netiks iekasēti nodokļi, bet nelegālais tirgus augs. Pētījumā minēta Valsts ieņēmumu dienests prognoze, ka zaudējumi no valsts budžetā neiekasētajiem nodokļiem sasniegs vismaz 10 miljonus EUR. Tāpat nozares pārstāvji norāda, ka šādas likuma izmaiņas nenesīs gaidīto rezultātu attiecībā uz nepilngadīgo un jauniešu atturēšanu lietot beztabakas produktus. Viņi pievērš uzmanību brīvai produktu pieejamībai no Ķīnas, kā arī beztabakas produktu brīvai apritei Eiropas Savienībā.

Aptaujātais Telegram grupas administrators norāda uz vieglu pieejamību šādiem produktiem arī nepilngadīgajiem, lieliem apjomiem, ļoti mazu varbūtību šādas darbības apkarot. Kopumā aptaujātie eksperti lūdz politikas veidotājiem vēlreiz iedziļināties situācijā un atcelt lēmumu par beztabakas produktu aromātu aizliegumu, jo tam būs vairāk negatīvas kā pozitīvas sekas. Tostarp, iekasēto nodokļu samazinājums, pelēkā tirgus pieaugums, nekontrolētas kvalitātes produktu aprite.