Psihologs: 5. un 6. klasē bērniem ir būtiski vairāk ilgstošu konfliktu (+VIDEO)

Lai arī Latvijas rādītāji šķiet satraucoši, šajā vecumposmā visā pasaulē ir grūtību pieaugums.

Latvijas skolās ar mobinga situācijām (regulāra iebiedēšana, ietekmēšana, izsmiešana) saskaras vidēji 3 no 20 skolēniem pirmajās klasēs, bet piektajā un sestajā klasē šis skaits ir divkārt lielāks, liecina sociālā uzņēmuma "EMU" aptaujas dati. Ja pirmajās četrās klasēs ar mobinga situācijām regulāri ir saskārušies no 12% līdz 14% skolēnu, piektajā klasē tie ir 27% bērnu, bet sestajā - 24% bērnu. Šāds pieaugums ir saistīts ar agrīno pubertāti un papildu stresa faktoriem skolā.

"Datos novērojams, ka 5. un 6. klasē ir būtiski vairāk ilgstošu konfliktu, kas potenciāli jau identificējami kā mobings. Tas ir skaidrojams ar agrīno pubertāti un būtiskiem papildus skolas stresoriem - grūtākiem mācību priekšmetiem, pāriešanu uz citu vērtēšanas sistēmu, arī lielāku skolotāju maiņu. Lai arī kopumā rādītāji šķiet satraucoši, šajā vecumposmā visā pasaulē ir grūtību pieaugums. Tāpēc būtiski ir koncentrēties un panākt to, ka skolēni konfliktsituācijās nav atstāti vieni un viņiem tiek praksē mācītas pozitīvas konfliktsituāciju risināšanas prasmes," norāda nodibinājuma "Fonds PLECS" un "EMU" vadītājs Jānis Erts.

Ar mobingu saskaras atkārtoti

Salīdzinot pagājušā mācību gada rudens un pavasara aptaujas datus, secināms, ka 30-40% no 5. un 6. klašu skolēniem mobinga situācijas piedzīvo atkārtoti (no tiem skolēniem, kuri ar mobingu bija saskārušies arī iepriekš). Pirmajās klasēs atkārtoti piedzīvotas mobinga situācijas ir novērojamas retāk - tās piemin aptuveni 20-30% aptaujāto skolēnu.

"Lai vide skolā būtu droša un cieņpilna, nepietiek tikai ar mācību priekšmetu stundām. Ir proaktīvi jāveido pozitīva un atvērta skolu vide un mērķtiecīgi jāstrādā pie klases mikroklimata. Tostarp praksē būtu jāapgūst un jārisina emociju un uzvedības (tai skaitā konfliktu) prasmes. Lai to īstenotu, nepieciešams stiprināt klases audzinātāju lomu. Svarīgi, lai katram skolēnam skolā būtu viens pieaugušais - uzticības persona -, un, lai klašu un citu skolas kopienu ietvaros veidotos cieņpilnas un ikviena izaugsmi atbalstošas attiecības," uzsver J. Erts.

Atbalsts mobinga situācijās

Lai atbalstītu vecākus un bērnus mobinga situācijās, kā arī sniegtu praktiskus padomus šādu konfliktsituāciju risināšanā, "Fonds PLECS" ir izstrādājis atbalsta platformu ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās.

Dati rāda, ka citkārt rindas pie valsts apmaksāta psihologa mēdz būt pat no 6 līdz 11 mēnešiem. Taču akūtās situācijās, kad bērna mentālā veselība mobinga dēļ ir stipri ietekmēta, savlaicīga rīcība var būt kritiski svarīga.

"Vēlamies izcelt to, ka šajā programmā sniedzam atbalstu ne tikai upuriem - bērniem, kas cieš no mobinga -, bet arī pāridarītājiem, pievēršot uzmanību problemātiskās uzvedības cēloņiem un strādājot ar tiem, tādējādi novēršot problēmu saknē. Līdz šim brīdim esam snieguši palīdzību klientiem vairākos desmitos gadījumu visā Baltijā un aptuveni ceturtā daļa no pieteikumiem ir bijuši tieši no vecākiem, kuru bērns ir pāridarītājs. Aicinām izvērtēt situāciju un meklēt palīdzību arī šādos gadījumos," norāda "Atbalsts mobinga situācijās" pakalpojuma koordinatore Baltijā Zane Karele.

Kā saņemt atbalstu?

Ja ir aizdomas par mobingu, ģimene var reģistrēties tīmekļa vietnē mobstop.lv, sniedzot detalizētāku informāciju par notikušo. Pēc tam ģimene saņem izvērtējumu par situāciju - vai notikušais ir mobings vai konflikts, kā arī praktiskus ieteikumus. Nepieciešamības gadījumā tiek sniegts personalizēts speciālista atbalsts.