AST: «‎Neatkarīgai Latvijai nepieciešama neatkarīga energosistēma» (+VIDEO)

Nākamais solis ir uzsākt Baltijas valstu kopīgu pētījumu, lai izvērtētu Baltijas enerģētikas mezgla – centrālā punkta izveides potenciālu.

Elektroapgādes drošuma palielinājums pēc pievienošanās Eiropas energosistēmai, izmaiņas tirdzniecībā elektroenerģijas biržā, jaunais Baltijas balansēšanas tirgus un skandināvu pieredze lielas jaudas bateriju izmantošanā - dažas no tēmām AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ikgadējā Elektroenerģijas tirgus forumā. Tas norisināsies, Latvijas un ārvalstu ekspertiem iepazīstinot ar elektroenerģijas un balansēšanas tirgus aktualitātēm nozares uzņēmumus.

"Neatkarīgai Latvijai nepieciešama neatkarīga energosistēma. Tas bija skaidrs uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pirmā elektrolīnija starp Baltijas un Eiropas energosistēmu tika izbūvēta pirms 17 gadiem. Sekoja daudzi citi enerģētikas projekti, kas pamazām stiprināja Baltijas energosistēmu. Šodien atlikušas vien 100 dienas līdz Baltijas enerģētiskās neatkarības nozīmīgākajam notikumam - savienošanai ar Eiropas energosistēmu. Lai energosistēma darbotos droši un ekonomiski, AST ievieš nākošās paaudzes tirgus modeli. Tas nodrošinās liela apjoma saules un vēja enerģijas integrāciju energosistēmā, veicinās balansēšanas resursu attīstību, stiprinās konkurenci un paaugstinās efektīvu un maksimālu elektrotīkla kapacitātes izmantošanu. Būtiski, ka jaunās paaudzes tirgus modelis būs pieejamāks un komerciāli interesantāks plašākam ražošanas un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju spektram nekā līdz šim", par forumā apskatāmajām tēmām stāsta AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Forumā tiks apskatīta gatavība Baltijas sinhronizācijai ar Eiropu un projekta ietekme uz energosistēmu, ka arī saules un vēja ģenerācijas attīstības ietekme uz tirgu, sniegta detalizēta informācija par tirgus dalībnieku kvalificēšanos balansēšanas pakalpojumu pārdošanai, kā arī informācija par godīgas tirdzniecības praksi un AST īstenoto tirgus uzraudzību. Tapāt Latvijas un ārvalstu speciālisti sniegs ieskatu citās tirgus aktualitātēs un tehnoloģijās, kā gūt papildus ienākumus, nodrošinot pakalpojumus pārvades sistēmai. Ekspertu vidū pārstāvji no AS "Augstsprieguma tīkls", Noord Pool, Capalo AI (Somija) un AS "Sadales tīkls".

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" 68,46% kapitāldaļu.

Viļņā Lietuvas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys, Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Igaunijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas un derīgo izrakteņu jautājumos Jaanus Uiga pulcējās, lai atzīmētu nozīmīgo sinhronizācijas sasniegumu un paziņotu par plāniem izvērtēt Baltijas enerģētikas centra izveidi.

Nākamais solis ir uzsākt Baltijas valstu kopīgu pētījumu, lai izvērtētu Baltijas enerģētikas mezgla – centrālā punkta izveides potenciālu, kas integrētu atjaunojamo enerģiju gan no sauszemes, gan jūras avotiem, vienlaikus nodrošinot stabilu pārvades jaudu Centrāleiropai. Tā kā Baltijas enerģētikas centrs spēj saražot līdz pat septiņām reizēm vairāk atjaunīgās elektroenerģijas, nekā nepieciešams reģiona patēriņam, tas varētu nodrošināt Baltijas valstīm būtisku ieguldījumu Eiropas dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā.

Papildus reģionālās enerģētiskās neatkarības veicināšanai Baltijas enerģētikas mezgls veicinātu zaļās enerģijas ražošanu, paātrinātu eksportu un piesaistītu energoietilpīgas rūpniecības nozares, kas vēlas saņemt zaļo enerģiju par konkurētspējīgu cenu. Projektam ir arī potenciāls ražot jaunus energoproduktus, piemēram, zaļo ūdeņradi un tā atvasinājumus, plašā mērogā un par pieņemamām cenām.

“Ja mums izdosies, Baltijas valstis varētu kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas enerģijas tirgū,” sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs Kreivys. “Šis enerģētikas centrs var stimulēt turpmāku atjaunīgās enerģijas izaugsmi, piesaistīt nozares, kas meklē ilgtspējīgus enerģētikas risinājumus, un galu galā radīt ekonomiskus ieguvumus visam reģionam.”

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra: “Baltijas valstis ir bagātas ar dabas resursiem, mums ir milzīgs potenciāls ražot zaļo enerģiju, nodrošinot zemākas cenas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nodrošinot reģiona konkurētspēju un kļūstot par stabilu un ilgtspējīgu enerģijas eksporta partneri Eiropai.”

“Lai mūsu energosistēmas padarītu drošas nākotnei, ar sinhronizācijas projektu darbs nebeigsies. Padziļinot mūsu sadarbību enerģētikas jomā, ieguvumus gūs visi iesaistītie,” Jaanus Uiga, Igaunijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas un derīgo izrakteņu jautājumos.