Atkārtoti nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtotajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

VNĪ nekustamo īpašumu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu.

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - paustā, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā Maskavas namā notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts Maskavas nams kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

2024.gada 26.martā valdība nolēma Satiksmes ministrijas valdījumā esošo Maskavas namu nodot Finanšu ministrijas īpašumā.

Paredzēts, ka izsolē iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā un vēlāk nodoti Ukrainas iedzīvotāju atbalstam.

Maskavas kultūras un biznesa centrs tika uzcelts 1976.gadā, 2002.gada sākumā sākās bijušā Dzelzceļnieku nama rekonstrukcija, kuru Maskava ieguva no VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašuma maiņas rezultātā. Atklāšana notika 2004.gada 28.maijā. Piecstāvu ēkas, kas ietver arī vienu pazemes stāvu, kopējā platība ir 4482,4 kvadrātmetri.