Latvenergo Daugavas basejnā ielaiž miljoniem zivju mazuļu (+VIDEO)

Foreles ir ekoloģiski jutīgas, tās dzīvo tikai tīrās upēs, kur ir daudz skābekļa.

Latvenergo, lielākais zaļās enerģijas uzņēmums Baltijā, uzņemas nozīmīgu lomu vides aizsardzībā, īstenojot Daugavas baseina upju atjaunošanas projektu, kas sniedz cerību, ka apdraudētās lašveidīgo zivju sugas atgriezīsies to dabiskajos nārsta ūdeņos. Mērķis ir atjaunot 25 kilometrus Daugavas baseina upju, radot iespējas lasim, taimiņam jeb jūras forelei, strauta forelei atgriezties savās vēsturiskajās nārsta vietās.

Laika posmā no 2022.gada līdz 2024.gadam Latvenergo kopā ar vietējiem vides entuziastiem, balstoties uz institūta "BIOR" pētnieku izstrādātajām rekomendācijām, veica foreļu nārstam nozīmīgās Bērzenes upes sakopšanu, veidojot ekosistēmu, kas piemērota lašveidīgo zivju nārstam - tīrs, dzidrs ūdens, straujtece un berzei atbilstošs akmeņu izvietojums upē. Foreles ir ekoloģiski jutīgas, tās dzīvo tikai tīrās upēs, kur ir daudz skābekļa. Foreļu populācijas samazināšanās upēs var būt indikators, ka cilvēka darbība ir negatīvi ietekmējusi to dabiskās dzīvotnes. Šī iniciatīva ir būtiska ne tikai Latvijas dabai, bet arī globālajai cīņai par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta izplatīto informāciju oktobrī un novembrī, kad daudzās Latvijas upēs ir makšķerēšanas liegums lašveidīgo zivju nārsta dēļ, dienests veiks šo zivju sugu nārsta vietu pastiprinātu uzraudzību. Dienesta inspektori kopā par papildspēkiem no Zemessardzes un pašvaldībām apsekos upes gan klātienē, gan, izmantojot dronus, meža un termokameras. Lai ļautu minētajiem lašveidīgajiem netraucēti sekot dabiskajiem instinktiem, Latvenergo jau trešo gadu šajā laikā ikvienam interesentam piedāvā īpašu iespēju - tiešraidē no foreļu dabiskajām nārsta vietām Daugavas baseina upē sekot, kā foreles novērtē paveikto upes sakopšanā un vai jūtas drošas, lai šajos ūdeņos liktu pamatus jaunās paaudzes attīstībai. Iniciatīvas pamatmērķis - būt klāt, netraucējot dabiskajiem procesiem, vienlaikus piedāvāt arī šo izglītojošo ceļojumu, jo par redzēto kamerās interesentiem būs pieejami zivju ekologa Matīsa Žagara veidoti stāstījumi. Tiešraidei no atjaunotās Daugavas baseina foreļupes gultnes varēs sekot Latvenergo mājaslapā un Latvijas Dabas fonda mājaslapā.

"Mēs redzam savu lomu ne tikai kā zaļās enerģijas ražotāji, bet arī kā dabas aizstāvji," komentē Latvenergo Vides pārvaldības daļas vadītāja Aļona Boloņina. "Lašveidīgās zivis ir mūsu vides veselības indikators, un to atgriešanās savvaļā norāda, ka esam uz pareizā ceļa."

Zivju ekologs Matīss Žagars, komentējot foreļu nārsta vērošanu tiešraides kamerās, bilst: "Tas, ko mēs redzam, vērojot foreļu mijiedarbošanos upē, ir savstarpēja cieņa un sadarbošanās, ko būtu vērts adaptēt arī cilvēku pasaulē. Foreļu upes ekosistēma ir lakoniska un efektīga, salīdzinoši maz spēlētāju loģiski sadarbojas. Uzmanīgam vērotājam izdodas redzēt unikālus kadrus, kas ilustrē strauta foreļu un taimiņu nārsta dejas."

Zemūdens kameras palīdz ne vien ieraudzīt, bet arī izprast dabas norises, kas līdz šim bija slēptas cilvēka acij. Tā ir ielūkošanās zivju privātās dzīves aizkulisēs! Iniciatīva ir izglītojoša, un tai ir ievērojama loma sabiedrības izpratnes veicināšanā par vides aizsardzības jautājumiem. Bet kā taimiņiem ir veicies šajā sezonā, kad piedzīvojām salīdzinoši karstu vasaru? Institūta "BIOR" pētnieks Jānis Bajinskis bilst: "Foreles migrējošās un nemigrējošās formas stāvoklis Latvijā vērtējams kā drošs, kas skaidrojams ar sugas un tai piemērotu dzīvotņu salīdzinoši plašu sastopamību. Zināmā mērā arī ar mākslīgu zivju krājumu papildināšanu. Galvenie apdraudējumi sugai - karsti mazūdens gadi, kas var izraisīt ūdensteču, to posmu izžūšanu, migrācijas šķēršļi ceļā uz nārsta vietām, ūdens piesārņojums un grunts izstrādes darbi."

Kā foreles jūtas savās dabiskajās dzīvotnēs? Ar novērojumiem dalās makšķernieks E.Balodis: "Pēdējos divos gados esmu aktīvi pievērsies foreļu ķeršanai. Foreļu ķeršana ir ainaviska padarīšana - skaistas zivis, skaistas upes, klusums un miers. Forelēm ir būtiski radīt drošu vidi, un zivis pašas savairosies."

Latvenergo iniciatīva ir vēl viens solis pretī ilgtspējīgai nākotnei, apvienojot tehnoloģijas ar dabas aizsardzību. Līdz šim bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jau veikta Vedzes, Pērses un Bērzenes upes ekosistēmas sakopšana un dabisko nārsta vietu atjaunošana, kā arī jau četrpadsmito gadu sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" ik pavasari Daugavā tiek ievietotas zivju nārsta ligzdas. Savu artavu Latvenergo sniedz arī zivju resursu atjaunošanas programmā, kur institūts "BIOR" katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs ielaiž vismaz 6 300 000 zivju mazuļu un kāpuru.