Jelgava ar vērienīgiem darbiem cīnīsies ar plūdiem visā pilsētā (+VIDEO)

Tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos Jelgavā ieguldīs vairāk nekā 11 miljonus eiro.

Šis ir pirmais ES plānošanas periods, kad pašvaldības varēs piesaistīt finansējumu lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu rekonstrukcijai. Jelgavai kā viszemākajai apdzīvotajai pilsētai Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo ik gadu plūdu un lietavu rezultātā apdraudēta ir vismaz trešdaļa pilsētas. Jelgavas pašvaldība, apzinoties šo apdraudējumu, jau gadiem ir meklējusi risinājumu, lai piesaistītu finansējumu. Kamēr šāda iespēja netika dota, pašvaldība mērķtiecīgi apzināja kritiskākās zonas pilsētā un ir izstrādājusi vairākus projektus, kā uzlabot lietus ūdens novadi pilsētā.

Tāpēc šobrīd, tiklīdz tika paziņots par iespēju pašvaldībām iesniegt projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaistei, pašvaldība uzreiz ir gatava startēt ar trīs projektiem. To mērķis ir vismaz dubultot lietus ūdens novadi trīs kritiskākajos pilsētas rajonos: ap Jāņa ielas kolektoru 20 hektāru platībā pilsētas centrā – Jāņa, Pasta, Mātera un tām piegulošajās ielās; Savienības ielas kolektora zonā no Rūpniecības ielas līdz Savienības ielai; Tērvetes ielas rajonā, iekļaujot arī Svētes upes gultnes pārtīrīšanu, krastu erozijas novēršanu un caurplūdes atjaunošanu. Visu trīs projektu kopējās izmaksas plānotas ap 11 miljoniem eiro. Savukārt kā nākamais projekts tiktu realizēts Miķelsona lietus ūdens kolektora pārbūve.

Šobrīd Jelgavas lietus kanalizācijas sistēmas spēj novadīt lietusgāzes, ja tās nepārsniedz 32 mililitrus diennaktī. Un šis rādītājs ir pat lielāks par normu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi un Latvijas būvnormatīvs par kanalizācijas būvēm. Taču ekstremālajās lietavās jūlija beigās diennaktī mūsu pilsētā nolija pat sešas reizes vairāk. Valstī esošie lietus kanalizācijas tīkli nav paredzēti straujām klimata pārmaiņām un ekstremāliem nokrišņiem. Nākotnē paredzot vēl straujākas klimata pārmaiņas, jārēķinās, ka ekstremāli nokrišņi būs biežāki, tāpēc pašvaldība uzskata, ka valstī ir jāaktualizē būvnormatīvu dati, kas regulē lietus ūdens kanalizācijas sistēmu būvniecību. Šobrīd visi trīs pašvaldības izstrādātie projekti paredz vismaz dubultot lietus ūdens novadi no konkrētajām teritorijām. Taču arī šādā gadījumā jāapzinās, ka ekstremālu plūdu vai lietavu gadījumā tie pilnībā neizslēgs teritoriju applūšanu uz kādu laiku, tomēr tas būtiski samazinās riskus.

Projekta pieteikumus iesniegšanai izstrādā pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas departaments kopā ar pašvaldības iestādi “Pilsētsaimniecība”.

Jāņa ielas kolektors

Kā pirmo projekta pieteikumu ERAF finansējuma piesaistei pasākumā “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”, “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” jau novembrī paredzēts iesniegt par Jāņa ielas lietus ūdens kolektora teritorijas rekonstrukciju. Šī projekta galvenais mērķis ir sadalīt Jāņa ielas kolektora sateces baseinu, kas šobrīd ir blīvākais pilsētā un aizņem vairāk nekā 20 hektārus. Projektā tiks pārbūvēts lietus ūdens kolektors piecu ielu teritorijai, aizsargājot no applūšanas 80 ēkas (2480 iedzīvotājus) un astoņus kultūrvēsturiskā mantojuma objektus pilsētas centrā. Tajā paredzēts izbūvēt jaunu kolektoru Pasta un Mātera ielas krustojumā, kā arī pilnībā pārbūvēt kolektoru Jāņa ielā. Būtiska sadaļa šajā projektā ir ilgtspējīgu risinājumu izmantošana lietus ūdens apsaimniekošanā. Ko tas nozīmē? Tie ir ūdens noteces apsaimniekošanas risinājumi, kad lietus ūdens tiek aizvadīts nevis pa cauruļvadiem, bet daļa ūdens tiek novadīts un iesūcas gruntī, daļa iztvaiko, daļa aizplūst uz dabisko ūdensteci. Praksē biežāk lietotie ilgtspējīgo lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumu veidi ir dīķi, grāvji, filtrējošās joslas, ievalkas, filtrācijas lauki, lietus dārzi, ūdenscaurlaidīgs segums, mākslīgās mitraines. Šie risinājumi ļauj atslogot lietus ūdens kolektorus un ātrāk novadīt ūdeni no ielām un īpašumiem. Kādi risinājumi tiks izmantoti šai teritorijai, precīzāk būs zināms pēc projekta pieteikuma akceptēšanas un projektētāju izstrādātā piedāvājuma. Projekta apstiprināšanas gadījumā paredzēts, ka projektēšana sāksies jau nākamgad, bet būvniecība notiks 2026.–2028. gadā. Projekta kopējais plānotais finansējums ir 3 529 411 eiro.

Pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā un Svētes upē

Pavasara plūdos Svētes upe teju ik gadu applūdina privātīpašumus un ielas upes ielejā. Upes gultne ir piesērējusi ar barības vielām, aizaugusi ar ūdensaugiem, attīstās upes krasta erozija. Projektā “Svētes upes gultnes pārtīrīšana, krastu erozijas novēršana un caurplūdes atjaunošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā un kompleksi pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā” paredzēts nostiprināt Svētes upes krastu teritorijā pie Aku ceļa, attīrīt upes gultni, kā arī īstenot pasākumus rekreācijas attīstīšanai, izmantojot zaļās infrastruktūras elementus. Piemēram, upes krastos ierīkot piknika vietas, makšķernieku laipas, lai šo teritoriju izmantotu kā rekreācijas zonu. Papildus tam tiks veikts arī ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums.

Savukārt Tērvetes ielas rajonā paredzēts uzlabot meliorācijas sistēmu 80 hektāru platībā, aizsargājot no applūšanas 406 ēkas (519 iedzīvotājus). Arī šajā projektā tiks izmantoti ilgtspējīgi risinājumi lietus ūdens apsaimniekošanā.

Projekta pieteikums Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) jāiesniedz līdz 2026. gada 1. martam, un plānotais kopējais finansējums projektam ir 4 000 000 eiro.

Savienības ielas kolektors

Viens no kritiskākajā stāvoklī esošajiem kolektoriem pilsētā atrodas Savienības ielā. Jūlija ekstremālajās lietavās tas jau daļēji iebruka, draudot izraisīt vēl pamatīgākas sekas. Šobrīd kolektora darbība ir atjaunota, taču tā rekonstrukcija ir vitāli nepieciešama. Pašvaldības izstrādātais projekts “Savienības ielas kolektora sateces baseina pretplūdu pasākumu īstenošana Jelgavas valstspilsētā” paredz pārbūvēt Savienības ielas lietusūdens kolektoru viena kilometra garumā – no Rūpniecības ielas līdz Savienības ielai un ūdens izlaidei Platones upē –, ietverot arī kolektora atjaunošanu zem dzelzceļa sliedēm. Tas palielinās kolektora jaudu vismaz uz pusi un no biežākas applūšanas pasargās daļu Tērvetes, Rūpniecības, Pulkveža Oskara Kalpaka, Zirgu un Dārza ielas masīva. No applūšanas tiks aizsargātas 280 ēkas (2100 iedzīvotāji) un 17 kultūrvēsturiskie objekti šajā teritorijā. Projektā lietus ūdens apsaimniekošanā tiks izmantoti ilgtspējīgi risinājumi. Arī šī projekta pieteikums CFLA jāiesniedz līdz 2026. gada 1. martam, un plānotais kopējais finansējums projektam ir 3 500 000 eiro.

Perspektīvā – Miķelsona kolektora rekonstrukcija

“Miķelsona kolektora sateces baseina pretplūdu pasākumi” ir vēl viens nozīmīgs projekts, kura realizāciju perspektīvā paredz pašvaldība. Šis kolektors novada lietus ūdeni no teritorijas, kas sākas Dobeles šosejā un noslēdzas pie tirgus, izvadot lietus ūdeni Driksā. Galvenā problēma – pirms daudziem gadu desmitiem izbūvētā kolektora apsaimniekošana šobrīd ir praktiski neiespējama, jo liela daļa no tā atrodas zem privātīpašumu zemes. Tas ir aizsērējis un atsevišķās vietās arī daļēji iebrucis. Realizējot šo projektu, pat trīskārt tiks palielināta lietus ūdens novades jauda, un tas būtiski mazinās applūšanas riskus Uzvaras, Ganību, Kazarmes, Pulkveža Brieža un Dobeles ielā.