Ministrs: Slimnīcām ir problēmas ar finansējuma plānošanu

Slimnīcām ir problēmas ar finansējuma plānošanu tekošā gada griezumā, jo tās faktiski pieraksta pacientus uz operācijām, kurām nauda nav paredzēta, izriet no veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".

Viņš skaidroja, ka ārstniecības iestādes bija pieradušas pierakstīt pacientus uz dažādām plānveida manipulācijām gada otrajā pusē, cerot, ka gan jau valsts rudenī atradīs un piešķirs tam papildu finansējumu. Šogad situācija bija citāda - papildu finansējums ap 275 miljonu eiro apmērā tika jau laikus rezervēts iekļaušanai bāzes finansējumā, klāstīja ministrs. Tas nozīmē, ka finansējums, ko slimnīcas parasti būtu saņēmušas tikai gada beigās, tām tika izmaksāts jau agrāk.

"Līdz ar to problēma no slimnīcu puses ir tāda, ka viņi arī diemžēl neseko līdzi katru mēnesi tai naudai, kas tiek piešķirta no valsts. Piemēram, ja ir piešķirti 100 eiro uz 12 mēnešiem, viņi iztērē to naudu jau astoņos mēnešos," skaidroja Abu Meri.

Viņš gan atgādināja, ka otrdien valdība nobalsoja par vairāk nekā septiņu miljonu eiro pārdalīšanu Veselības ministrijai (VM), lai nodrošinātu izdevumus, kas radušies šī gada pirmajā pusē par sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. "Un tūlīt, nākamajā nedēļā, Nacionālajam veselības dienestam iekšēji būs pārdale ap 7,5 miljoniem [eiro], tātad kopā ap 15 miljoni [eiro] ir dabūti slimnīcās," piebilda ministrs.

Jautāts par 40 pārceltajām krūšu rekonstrukcijas operācijām pēc krūts vēža izoperēšanas, Abu Meri atgādināja, ka slimnīcām, pierakstot pacientus uz gada beigām, ir attiecīgi jāierezervē finansējums šo pacientu operēšanai. Konkrētajā gadījumā pacientes saņems apsolīto operāciju, bet tas notiks tikai nākamgad, atzīmēja ministrs, vienlaikus uzsverot, ka no šāda veida operācijas noteikti nav atkarīgas pacientu dzīvības.

Abu Meri sacīja, ka nav pamata dramatizēt situāciju ar veselības aprūpi valstī kopumā, jo slimnīcas tiek galā ar neatliekamo un akūto pacientu ārstēšanu.

Kā ziņots, pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse" ir neapmierināta, ka atceltas 40 līdz šī gada beigām ieplānotās valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm, kam bija nepieciešams veikt rekonstrukcijas otro vai trešo etapu pēc mastektomijas.

Operācijas tika atceltas sievietēm, kurām pilnībā noņemts krūts dziedzeris un nepieciešama audu espandera nomaiņa uz implantu vai otras krūts simetrizācija.

Operācijas atceltas, jo pārsniegtas to veikšanai atvēlētās valsts kvotas.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka aģentūrai LETA skaidroja, ka, visticamāk, papildu finansējums krūšu rekonstrukcijas operācijām pēc krūts vēža izoperēšanas šogad netiks atrasts.

Janka atzīmēja, ka krūšu rekonstrukcijas operācijas ir plānveida pakalpojums, un ārstniecības iestādēm līgumā ir noteikta summa, cik daudzām pacientēm šīs operācijas var nodrošināt. Attiecīgi ārstniecības iestādēm esot jābūt atbildīgām - ja valsts paredz noteiktu summu, tad šīs summas ietvaros sievietēm pakalpojumu var nodrošināt. Kopējā pakalpojumu summa ārstniecības iestādēm ir zināma no gada sākuma, tāpēc tās nosaka, cik operācijas gadā iespējams veikt, klāstīja ierēdne. Ja naudas nepietiek, nākas veidot rindas.

Pašreizējā situācija izveidojusies, jo gada pirmajos astoņos mēnešos veikts vairāk operāciju nekā paredzēts piešķirtajā finansējumā, skaidroja VM pārstāve.