Latvijā strādājošie biežāk piedzīvo psiholoģisko stresu nekā ES (+VIDEO)

Tādiem parametriem kā dzimums, darba slodze, ienākumu līmenis ir tieša korelācija ar problēmu esamību.

Oktobris visā pasaulē tradicionāli tiek atzīmēts kā garīgās veselības mēnesis. Tam veltīti pasākumi nu jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijā. Eksperti veica aptauju, kurā noskaidroja, vai pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieki Latvijā ir pieredzējuši kādas emocionālas vai psiholoģiskas problēmas (piem., trauksmi, depresīvas sajūtas, nomāktību).

Pētījuma rezultāti liecina, ka divi no trim (67%) darbiniekiem Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, tostarp gandrīz piektdaļa (18%) darbinieku tās ir pieredzējuši bieži, bet puse (49%) - dažreiz.

To, ka pēdējo 12 mēnešu laikā emocionālas vai psiholoģiskas problēmas nav pieredzējuši, ir norādījuši 29% darba ņēmēju.

Eurobarometer pētījums (Special Mental Health Eurobarometer, 2023) liecina, ka no Baltijas valstīm tieši Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji ar emocionālām vai psiholoģiskām problēmām pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vidū ir saskārušies salīdzinoši biežāk.

Tendenču līmenī, salīdzinot Eiropas Savienības valstu kopējos rezultātus ar aktuālā darbinieku pētījuma rādītājiem Latvijā, iezīmējas līdzīga sakarība - darbinieki Latvijā ar emocionālām vai psiholoģiskām problēmām saskaras caurmērā biežāk. Tā nedaudz mazāk nekā puse (46%) Eiropas Savienības iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, piemēram, nomāktību vai trauksmi, kamēr Kantar veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijas strādājošo vidū šis rādītājs ir būtiski augstāks (67%).

"Aplūkojot datus sīkākās sociāli demogrāfiskajās grupās, vērojamas vairākas interesantas sakarības: tādiem parametriem kā dzimums, darba slodze, ienākumu līmenis, kopējā apmierinātība ar dzīvi un darbu, kā arī savas emocionālās labsajūtas dzīvē un darbā vērtējumam ir tieša korelācija ar emocionālo vai psiholoģisko problēmu esamību", norāda personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva un piebilst, ka "arī tikai attālināts darbs vērtējams kā emocionālās labsajūtas potenciāls riska faktors".

Tā emocionālas vai psiholoģiskas problēmas salīdzinoši biežāk ir pieredzējušas sievietes, gados jaunāki darbinieki (18-24 g.v.), strādājošie ar vidēji zemiem personīgajiem (601-1000 EUR) ienākumiem, darbinieki, kuri dzīvo vieni, tie, kuri strādā tikai attālināti (no mājām), strādājošie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuri negatīvi vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā, kā arī kopumā ir neapmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

Un pretēji - ar emocionālām vai psiholoģiskām problēmām salīdzinoši retāk ir saskārušies vīrieši, darbinieki ar augstiem personīgajiem (1501 EUR un vairāk) ienākumiem, strādājošie ar darba stāžu no 6 līdz 10 gadiem, tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, darbinieki, kuri pozitīvi vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā un kuri arī kopumā ir apmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

No vienas puses, organizācijām darbinieku emocionālās labbūtības un produktivitātes kontekstā ir jāpievērš uzmanība šīm riska grupām, no otras puses, arī darbiniekiem pašiem ir jāiesaistās savas fiziskās un emocionālās labsajūtas "muskuļa" trenēšanā.