Satiksmes ministrija (SM) plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju laika posmam līdz 2040.gadam.
SM skaidro, ka šogad jūlijā stājusies spēkā jaunā Eiropas Savienības (ES) regula par pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai jeb jaunā TEN-T regula.
Iepriekšējais regulējums noteica, ka līdz 2031.gadam visus pamattīkla ceļus jāpārbūvē par automaģistrāli vai ātrsatiksmes autoceļu - ar divām joslām, katrā virzienā.
Savukārt atbilstoši jaunajai regulai visiem ceļiem, kas ietilpst TEN-T tīklā, līdz 2031.gadam jābūt īpaši projektētiem mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, pa tiem nevar braukt velosipēdi un pārvietoties gājēji, kas šobrīd uz lielākās daļas no valsts galvenajiem autoceļiem ir atļauts. SM piebilst, ka tas nav atļauts uz Bauskas šosejas (A7).
Tāpat SM norāda, ka ir veiktas izmaiņas pamattīklā. Piemēram, Daugavpils šosejas (A6) posms pie Daugavpils un Rēzeknes šosejas (A12) posms pie Rēzeknes vairs neietilpst pamattīklā, bet pamattīklā ietilpst Rīgas apvedceļa posms Baltezers-Saulkalne (A4) un Rīgas apvedceļa posms Salaspils-Babīte (A5).
Attiecīgi, lai nodrošinātu jaunā regulējuma pārņemšanu plānots pārskatīt "Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju no 2020. līdz 2040.gadam". SM plāno izstrādāt konceptuālo ziņojumu, nodrošinot stratēģijas atbilstību jaunajai TEN-T regulai.
Līdz ar to valdība otrdien atzina par aktualitāti zaudējušu savulaik SM dotu uzdevumu veikt visu Eiropas transporta tīkla pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūves līdz 2030.gadam pamatojuma izstrādi un noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.
SM skaidro, ka šis uzdevums tika noteikts 2021.gada 29.jūnija valdības sēdē. Tas bija jāiesniedz līdz 2021.gada 17.decembrim.
2021.gada jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu, kurā bija plānots līdz 2040.gadam Latvijā izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā.
Pēc tā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus tika norādīts, ka katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Tāpat izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.
Darbu izpilde bija sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam bija paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus, no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.
Pēc 18 gadiem šogad atkal novērojams neliels studējošo skaita pieaugums, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati, kas šodien tika prezentēti Saeimas deputātiem.
Kopš 2006.gada, kad Latvijas augstskolās studēja 131 125 studenti, s...
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) sešu mēnešu laikā pēc projekta realizācijas sākšanas Latvijā ieviesīs vienkāršotu elektronisko rindu visās ārējās sauszemes robežas autoceļu robežšķērsošanas vietās, kas sāks darboties 2025.gada...
“Ceļā uz valsts drošību” - diskusiju raidījumu cikls LRT+ par valsts drošību, kopību un dienestiem, kas nodrošina sabiedrības mieru. Pirmajā raidījumā tiekamies ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministru Andri Sprūdu.
Komentāri