Tiesībsargs: strauji pieaug negatīvs tonis informācijas pasniegšanā medijos

Diskriminācijas jautājumi Latvijas medijos ir plaši izplatīti, daudzpusīgi, taču pats diskriminācijas jēdziens bieži tiek lietots nepareizā kontekstā - gadījumos, kas nav uzskatāmi par diskrimināciju, bet gan raksturo cilvēka neapmierinātību ar notiekošo, izriet no Tiesībsarga pētījuma par diskriminācijas jēdziena lietojumu medijos.

Izpēte tika veikta par publikācijām medijos, kas notikušas laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 30.jūnijam. Tās mērķis bija izprast medijos pieminētās diskriminācijas veidus latviešu, krievu un angļu valodās un šīs tematikas atspoguļojumu. Pētījumā tika analizētas diskriminācijas jēdziena tendences, atbilstoši diskriminācijas pamatiem tādās tēmās kā dzimums, vecums, tautība, valoda, reliģiskā pārliecība, pavisam aplūkojot 18 kritērijus. Kopumā pārskata periodā izvēlētajos avotos diskriminācijas tēmas minētas 13 088 materiālos, no kuriem kā derīgi analīzei atlasīti 8392 materiāli.

Izpēte rāda, ka visbiežāk rakstiskajos medijos pieminētais diskriminācijas kritērijs ir "cita tēma" - 2301 reizi, kurā iekļauti dažādi diskriminācijas gadījumi, kas neatbilst citām konkrētām kategorijām. Šajā sadaļā bieži apspriesta diskriminācija attiecībā uz kāda cilvēka pazemošanu internetā, liekā svara pieminēšanu un tamlīdzīgi. Šie dati parāda, ka mediji diskriminācijas jēdzienu izmanto arī tajos gadījumos, kas pēc būtības tādi nav, atzīmē Tiesībsarga birojā.

Otra visbiežāk minētā tēma bijusi dzimuma diskriminācija, kas pieminēta 1940 reizes. Šajā kontekstā īpaši bieži tikusi pieminēta Stambulas konvencija, tās ietekme uz dzimumu lomu sadalījumu sabiedrībā un diskusijas par dzimumu vienlīdzību darba tirgū. Medijos šīs tēmas bieži tikušas saistītas ar plašākām diskusijām par sociālo lomu ietekmi uz sieviešu un vīriešu izredzēm darba tirgū.

Trešajā vietā pēc pieminējumu skaita - 1452 reizes - bijusi tautības un etniskās izcelsmes diskriminācija. Kā norāda birojā, šī tēma aktualizējās galvenokārt saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās atbalstītāju komunikāciju Latvijā. Medijos daudz runāts par nacionālo identitāti, valodas lietojumu un krievu valodā runājošo iedzīvotāju integrāciju Latvijas sabiedrībā. Tomēr birojā atzīmē, ka šī tēma nav bijusi populārākā, vērtējot sasniegto auditoriju - visvairāk sabiedrību sasniedza mediju aktivitātes par dzimumu diskrimināciju un jau pieminēto "citu tēmu". Pēc tam sekoja tautības un etniskās izcelsmes, seksuālās orientācijas un vecuma tematika.

Pētījums rāda, ka visvairāk diskriminācijas terminu lieto mediji latviešu valodā, kam seko krievu un angļu valodās vēstošie mediji. Proti, diskriminācija pieminēta 6654 latviešu valodā vēstošu mediju materiālos jeb 79,29% no kopējā publicitātes apjoma, krievu valodas medijos reģistrēti pieminējumi 1590 materiālos jeb 18,95% no kopējā publicitātes apjoma, bet angļu valodā - 148 materiālos jeb 1,76%. Attiecībā uz mediju veidiem, šo terminu visbiežāk izmantoja tiešsaistes mediji, piemēram, portāli, kam sekoja ziņu aģentūras, reģionālā prese, nacionālā prese un žurnāli. Šī tendence iezīmējas medijos visās minētajās valodās, atzīmē tiesībsarga birojā.

Līdztekus birojā atzīmē, ka diskriminācijas tematikas sentiments rāda, ka mediji latviešu valodā pārliecinoši ir neitrāli - 64,85% gadījumu, mazāk atspoguļojot šos tematus negatīvi - 25,37% gadījumu - un pozitīvi - 9,79% gadījumu. Ar "neitrāls" šīs izpētes kontekstā jāsaprot tādas publikācijas, kurās informācijas saņēmējs pats var pieņemt lēmumu, kā to vērtēt, skaidro birojā.

Savukārt, saskaņā ar pētījumu, analizētie mediji krievu un angļu valodā ar diskrimināciju saistītos tematus mazākā mērā pasniedz neitrāli nekā to dara latviešu mediji - attiecīgi 52,55% un 50,67%. Krievu un angļu valodas mediji izceļas arī ar negatīvāku tematikas atspoguļojumu nekā mediji, kas vēsta latviešu valodā. Proti, negatīvā tonī diskriminācija atspoguļota 39,93% gadījumu medijos krievu valodā un 33,33% medijos angļu valodā.

Tāpat, kā norāda birojā, pētījumā iezīmējas būtiska tendence - strauji pieaug negatīvs tonis informācijas pasniegšanā tādos diskriminācijas kritērijos kā valoda - 45,61%, pilsonība un valstiskā piederība - 38,78%, pasaules uzskati - 42,98% un dienesta stāvoklis - 46,25%.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves norāda, ka kopumā izpēte atklāj, ka diskriminācijas tēmas Latvijā ir daudzpusīgas un sabiedrībā aktuālas, īpaši tādās jomās kā dzimumu vienlīdzība, valodas politika un attiecībās starp dažādu tautību cilvēkiem. Viņa atzīmē, ka šīs tēmas ne tikai atklāj problēmas, bet arī izgaismo nepieciešamību pēc taisnīguma un vienlīdzīgām iespējām visiem.

"Pētījums skaidri parāda, ka diskriminācija joprojām ir izteikta problēma dažādās sabiedrības jomās, un tās mazināšanai ir nepieciešami ilgtermiņa pasākumi, iesaistot visus atbildīgos. Diskriminācija bieži vien maldīgi tiek jaukta ar neapmierinātību par attiecīgo jautājumu. Būtiski uzsvērt, ka diskriminācijas gadījumā atšķirīga attieksme pret kādu cilvēku ir saistīta ar konkrētu kritēriju, piemēram, tautību, valodu vai kādu citu," skaidro Ilves.