LDDK:«Ārvalstu speciālistu piesaistei ir jānotiek sistēmiski, regulēti» (+VIDEO)

Skaidrs normatīvais regulējums, mērķtiecīgs atbalsts darba devējiem un darba meklētājiem no ārzemēm ir soļi, kas jāsper jau šodien, pauž Gorkšs.

Līdz ar jaunpienācēju aktīvu iesaistīšanos darba tirgū vai arī izglītošanos Latvijas izglītības iestādēs (no visiem studējošiem 14,6% ir tieši ārvalstnieki), arvien vairāk jādomā par to, kā šiem cilvēkiem sekmīgi iekļauties arī Latvijas sabiedrībā, kurā vērojami dažādi stereotipi. Veiksmīgas integrācijas pamatā ir divpusējs pieņemšanas process, kurā piedalās gan uzņemošās valsts sabiedrība, gan iebraucēji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: "Ir skaidrs, ka Latvija ar savu iekšējo cilvēkresursu daudzumu vien neatrisinās darbaspēka trūkumu. Tāpēc ārvalstu speciālistu piesaistei ir jānotiek sistēmiski un regulēti, lai imigrācijas politika nestu risinājumus mūsu esošajām problēmām. Skaidrs normatīvais regulējums, mērķtiecīgs atbalsts darba devējiem un darba meklētājiem no ārzemēm ir soļi, kas jāsper jau šodien, un jāmācās no citu valstu pozitīvās un negatīvās pieredzes, lai neatkārtotu novēršamas kļūdas un pēc iespējas efektīvi sasniegtu rezultātus - integrētu un atbildīgu sabiedrību, kas ceļ produktivitāti un piedalās tautsaimniecības attīstībā."

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pusotra gada laikā – no 31.12.2022. līdz 01.07.2024. gadam uzturēšanās atļauju skaits ir pieaudzis par 18,6 %, un patlaban derīgas atļaujas ir mazāk kā 130 tūkstošiem ārvalstu pilsoņu Latvijā, no kuriem apjomīgs uzturēšanās atļauju skaits - 29 400 uzturēšanās atļauju - izsniegtas Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Pēc Sabiedrības integrācijas fonda datiem šobrīd visvairāk ārvalstnieku ir no Ukrainas, bet vēl pārstāvētas arī citas valstis – , Indija, Maroka, Uzbekistāna, Azerbaidžāna, Gruzija, Šrilanka, Ķīna un Baltkrievija. Latvijā ir novērojams neizmantots ārvalstnieku, īpaši trešo valstu pilsoņu, darbaspēka potenciāls. Piemēram, šā gada sākumā Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka aptuveni 24 tūkstoši ukraiņu, kuri pašlaik uzturas Latvijā, ir darbspējīgā vecumā, taču Valsts ieņēmumu dienesta uzskaite rāda, ka tikai 8,7 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji.