Vairāk nekā puse Latvijas jauniešu ir saskārušies ar dziļviltojumiem (+VIDEO)

Tie var tikt pielietoti arī maldinošiem mērķiem, piemēram, lai izplatītu nepatiesu informāciju par kādu personu.

Ar strauju digitālo tehnoloģiju attīstību sabiedrībā ienāk arvien sarežģītākas manipulācijas iespējas, viena no tām ir dziļviltojuma jeb deepfake tehnoloģija. Tas ir mākslīgā intelekta (MI) radīts viltus saturs, kas spēj pārliecinoši atdarināt cilvēku sejas un balsis, radot video, audio un foto materiālus, kas izskatās reāli, taču ir pilnīgi neīsti. Aptaujas dati liecina, ka arī 16% jauniešu Latvijā ir izmantojuši dziļviltojuma tehnoloģijas iespējas. Deepfake vieglā pieejamība un vienkāršā izmantošana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, jo bieži tā tiek izmantota ļaunprātīgi.

Vairāk nekā puse jeb 53% jauniešu atzīst, ka vismaz vienreiz tiešsaistē ir atpazinuši ar mākslīgā intelekta iespējām radītus deepfake materiālus. Viltus satura video un attēlu popularitāte turpina pieaugt, un, lai gan daļa lietotāju spēj identificēt šos mākslīgi radītos materiālus, 72% jauniešu uzver nepieciešamību pēc izglītības šajā jomā, lai efektīvāk varētu izvairīties no maldiem un dezinformācijas.

Visbiežāk sastopamais dziļviltojuma veids ir attēls, kurā izmantota kādas personas seja, radot neīstu, bet ļoti pārliecinošu vizuālu materiālu. Šie attēli parasti tiek izplatīti sociālajos tīklos vai dažādās platformās, nereti ar izklaides, maldinošiem vai kaitnieciskiem nolūkiem. Attēlu dziļviltojumi ir vienkāršāk izveidojami nekā video, kas padara tos vieglāk izplatāmus.

Deepfake video ir tehniski sarežģītāki un izmanto mākslīgo intelektu, lai atveidotu kustīgus attēlus. Bieži tiek viltotas slavenību vai politiķu sejas un publiskas uzstāšanās. Viltojumu var atpazīt pēc neloģiskām sejas kustībām, nesakritībām starp lūpu kustībām un balsi, kā arī vizuālām izplūdēm video kvalitātē. Šāda veida viltojumi bieži tiek izmantoti izklaides nolūkos, taču tie var tikt pielietoti arī maldinošiem mērķiem, piemēram, lai izplatītu nepatiesu informāciju par kādu personu.

Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja, Maija Katkovska piekrīt, ka dziļviltojumi arvien biežāk tiek izmantoti ar mērķi kādam kaitēt vai izplatīt dezinformāciju: "Diemžēl arī mēs savā darbā arvien biežāk redzam gadījumus, kad ar dziļviltojumu attēlu palīdzību jaunieši pastiprina kibermobingu pret saviem vienaudžiem, piemēram, radot neīstu kailfoto un to izplatot. Kaut arī cietušais jaunietis labi zina, ka tas nav viņa ķermenis, kam pielikta klāt viņa seja, tomēr ir grūti apturēt nievājošo un rupjo komentāru lavīnu, kas tiek saņemta. Tāpat ir zināmi vairāki gadījumi tepat Eiropā, kad politiski motivētas izrēķināšanās dēļ priekšvēlēšanu laikā tiek izplatīti pornogrāfiska satura dziļviltojumu video, lai grautu konkurenta reputāciju."

Dziļviltojumu tehnoloģija spēj arī mākslīgi atdarināt cilvēku balsis, radot viltotus audioierakstus. Mākslīgā intelekta radīts audio var skanēt pārāk mehāniski vai nepārliecinoši. Ar speciālu programmatūru MI spēj analizēt un iemācīties personas runas īpatnības, piemēram, balss toni, intonāciju, runas tempu un pat akcentu. Pēc tam tiek radīts jauns audioieraksts, kurā persona šķietami saka lietas, kuras tā nekad nav teikusi. Reālisma trūkums intonācijās un runas tempā var būt norāde uz viltojumu.

"Arvien biežāk krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta programmas, piemēram, sociālajos medijos publicētā video dzirdamo dēla balsi atdarina telefona zvanā mātei, mudinot steidzami pārskaitīt finanšu līdzekļus. Lai arī Eiropas līmenī tiek diskutēts par regulējumu, kas ierobežotu mākslīgā intelekta rīku izmantošanu kaitnieciskiem mērķiem, tomēr mums jābūt gataviem reaģēt uz šāda veida saturu jau šodien. Tāpēc iesaku izmantot katru iespēju gan skolēniem, gan pedagogiem iegūt padziļinātu informāciju un izprast mākslīgā intelekta rīku darbību, lai pasargātu sevi no riskiem, ko tie rada," dziļviltojumu potenciāli radītās sekas ieskicē M. Katkovska.

Lai atpazītu dziļviltojumu, jāpievērš uzmanība sejas kustību dīvainībām, piemēram, neloģiskai acu mirkšķināšanai vai mutes kustībām, kā arī nesaskaņām starp apgaismojumu uz sejas un pārējā attēla. Ja sejas detaļas ir izplūdušas vai neskaidras, tas var liecināt par viltojumu. Tāpat svarīgi novērot, vai balss sinhronizācija ar lūpu kustībām ir dabīga un vai fonā nav dīvaini artefakti vai deformācijas.