Latvieši vēlētos saņemt 3-4 reizes lielāku pensiju nekā šobrīd (+VIDEO)

Par savu labklājību vecumdienās ir iespējams parūpēties ieguldot finanšu tirgos.

Šobrīd Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, tomēr Luminor veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi vēlētos saņemt 1200-2000 eiro lielu pensiju, lai savas vecumdienas pavadītu finansiāli labklājīgi. Kā skaidro pensiju eksperts Atis Krūmiņš, pie esošās valsts sistēmas nodrošināt vēlamo ikmēneša pensijas apjomu ir iespējams tādā gadījumā, ja savlaicīgi tiek plānoti un veikti arī pašu uzkrājumi - veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, ieguldot akcijās vai obligācijās vai izvēloties kādu citu uzkrājuma veidu.

Vidējais pensijas apjoms nesasniedz to, ko vēlas iedzīvotāji

Bankas eksperts norāda, ka septembrī veiktās aptaujas rezultāti skaidri liecina par to, ka iedzīvotāji liek lielas cerības uz savu nākotnes pensiju un sagaida, ka tās apjoms būs vismaz gandrīz uz pusi lielāks nekā tas, ko vidēji ik mēnesi saņem šī brīža seniori. 49% respondentu uzskata, ka finansiāli ērtas un drošas vecumdienas iespējams nodrošināt, ja pensijas apjoms ir no 1200 līdz 2000 eiro, savukārt mazāk nekā trešdaļa - 30% aptaujāto - uzskata, ka spētu iztikt ar no 600 līdz 1200 eiro lielu ikmēneša pensiju.

"Skaidrs, ka esošais valsts izmaksātais vidējais pensijas apjoms ne tuvu nav tik augsts, kā sabiedrība to vēlētos, un diemžēl arī izskanējusī valdības iecere samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, 1% novirzot uz pensiju 1. līmeni, nebūt nevieš sociālekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Šī iniciatīva vistiešākajā veidā nozīmē to, ka tiek apdraudēts nākotnes pensionāru jeb šobrīd aktīvi strādājošo cilvēku pensijas apmērs, un tieši tāpēc arvien svarīgāk ir pašiem proaktīvi rūpēties par savām vecumdienām, lai spētu tās pavadīt mierīgi un finansiāli ērti," izceļ aktīvu pārvaldīšanas un pensiju eksperts Atis Krūmiņš.

Papildu uzkrājuma veidošana - ceļš uz pārtikušām vecumdienām

Lai spētu nodrošināt pensiju apjomu, kas atbilst vairuma iedzīvotāju vēlmēm, nepieciešams savlaicīgi sākt veidot pensiju uzkrājumu. To ir iespējams īstenot dažādos veidos, piemēram, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga un iemaksu apjomu, kā arī to regularitāti ir iespējams noteikt individuāli, balstoties uz katras personas ienākuma līmeni. Protams, lai izveidotu stabilu uzkrājumu, nozīmīgi iemaksas veikt regulāri, ar laiku palielinot iemaksu apjomu.

Piemēram, ja jums ir 32 gadi un ik mēnesi pensiju 3. līmenī tiek novirzīti 30 eiro, tad sasniedzot 65 gadu vecumu, uzkrātais kapitāls būs 27 700 eiro. Savukārt, palielinot iemaksu apjomu līdz 100 eiro, uzkrātais kapitāls būtiski pieaugs, sasniedzot 85 668 eiro. Eksperts atgādina - svarīgi par vecumdienām rūpēties jau šodien. Proti, ja iemaksas pensiju 3. līmenī tiek uzsāktas vēlāk, piemēram, 44 gadu vecumā un ik mēnesi tiek iemaksāti tie paši 100 eiro, tad sasniedzot pensionēšanās vecumu uzkrātais kapitāls būs teju uz pusi mazāks - 40 357 eiro. Ņemot vērā, ka pensiju 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu instrumentos, ir būtiski izvēlēties vecumam atbilstošākos pensiju plānus, kas ilgtermiņā nodrošinās lielākos finansiālos ieguvumus.

Tāpat par savu finansiālo labklājību vecumdienās ir iespējams parūpēties ieguldot finanšu tirgos - investējot akcijās vai obligācijās, kā arī izmantojot pārvaldītos ieguldījumu fondus, indeksa fondus, un biržā tirgotos fondus (ETF). Investīcijas finanšu tirgos ir labs veids, kā veidot ilgtermiņa uzkrājumu, un, kas būtiski - ieguldīt ir iespējams sākot ar pavisam nelielām iemaksām.

"Par finansiāli pārtikušām vecumdienām iespējams parūpēties dažādos veidos, tāpēc svarīgi katram individuāli izvērtēt savas iespējas un nākotnes plānus, lai noteiktu piemērotākās uzkrājuma veidošanas metodes. Tas, ko ikvienam būtu jāņem vērā - ir jādod iespēja uzkrājumam "strādāt", lai tas nestu augļus procentu vai kapitāla pieauguma veidā, tamdēļ jebkurš uzkrājuma veids, kas ilgtermiņā nodrošina lielāku vai mazāku ienesīgumu un ļauj jūsu naudai "pelnīt", ir labs veids, kā vairot savu finansiālo labklājību," atgādina A. Krūmiņš.