Tiks stiprināta valsts valodas loma un lietojums iedzīvotāju ikdienā

Ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā.

Ministru kabinets 10.oktobra sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto atbildi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai saistībā ar kolektīvo iesniegumu "Valsts valodas statusa nodrošināšana". Ministru kabinets atbildes vēstulē apņemas īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, stiprinātu tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās un mazinātu tās sabiedrības daļas diskrimināciju, kuri pārvalda tikai valsts valodu un Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Ministru kabinets atbalsta valsts valodas lomas stiprināšanu, ņemot vērā arī Latvijas Republikas Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto attiecībā uz valsts valodas aizsardzību un stiprināšanu. Minētā mērķa sasniegšanai ir uzsākts un mērķtiecīgi tiks turpināts darbs pie kompleksiem risinājumiem valsts valodas politikas jomā, lai latviešu valoda Latvijā ir vienotā demokrātiskas sabiedrības diskursa valoda.

Ministru kabinets izprot to, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes maiņa par latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi. Vajadzība pēc mērķtiecīgas valsts valodas stiprināšanas politikas nav zudusi vai zaudējusi savu aktualitāti. Arī vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas novērojama nepieciešamība novērst padomju okupācijas sekas, jo sabiedrībā tās konkrētajā attīstības stadijā ievērojama Latvijas valstspiederīgo daļa nepārzina latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē, komunicējot ar valsti un pārējiem sabiedrības locekļiem, vai izvēlas to nelietot.

Tālab ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā. No Satversmes ievada un 4. panta pirmā teikuma izriet valsts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu valodas statusu, bet arī ar valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pilda savu valsts valodas funkciju.

Lai to nodrošinātu, par valsts valodas politiku atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām kompetentajām ministrijām un iestādēm ir uzdots līdz 2024.gada 15.novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdē priekšlikumus publisko pakalpojumu un institucionālās sistēmas pilnveidei ar mērķi stiprināt valsts valodas lietojumu.

Savukārt, jau laikā kopš komisijas vēstules saņemšanas valdība ir virzījusi vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz valsts valodas lietojuma veicināšanu, kā arī, lai latviešu valoda varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas:

- Ir stājušies spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas noteic valsts valodas lietošanu starp ārstniecības personu un pacientu gadījumos, kad pacients nepārvalda valsts valodu.

- Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanās laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām, Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā.

- Lai nodrošinātu visiem bērniem pilnvērtīgas tiesības apgūt izglītību latviešu valodā un veicinātu vienotas skolas pieejas ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz noteikt ierobežojumus bērnu pieskatītāju un skolotāju palīgu profesiju pārstāvjiem, kuri neprot un līdz ar to nav spējīgi lietot valsts valodu viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, strādāt izglītības iestādēs.

- Tieslietu ministrija savukārt ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ar ko plānots noteikt, ka, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdztekus valsts valodai var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ja šī informācija ir saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā, vai no tā.