Samits Rīgā pulcēs delegācijas no aptuveni 40 pasaules valstīm

Samits tiek rīkots, lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.

Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits Rīgā 24.oktobrī pulcēs delegācijas no aptuveni 40 pasaules valstīm. Samits tiek rīkots, lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tā mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus.

Līdz šim dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Horvātijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Kanādas, Kipras, Jaunzēlandes, Maltas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Turcijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī.

Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju - Eiropas Parlamenta, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes un NATO - Parlamentāro asambleju delegācijas.

Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samits tiek rīkots ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu - Augstāko Radu.

Samita ietvaros plānoti arī vairāki citi pasākumi Ukrainas atbalstam, tostarp cilvēktiesību jautājumiem veltītas diskusijas, dokumentālās filmas "Krimas patiesā vēsture" seanss un citi pasākumi.

Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021.gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību.