Aptauja: finanšu uzkrājumus veido 57% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Lielākā daļa cilvēku joprojām uzticas tikai skaidrai naudai.

Vairāki izaicinājumi un dažāda mēroga krīzes situācijas, ar kurām sabiedrība saskaras pēdējo gadu laikā, parādīja, cik svarīgi ir būt gataviem neparedzētiem apstākļiem - arī, lai rīcībā būtu rezerves finanses neplānotiem tēriņiem. Lai noskaidrotu aktuālās tendences iedzīvotāju uzkrājumu veikšanas kultūrā, Latvijā veica aptauju.

Ienākumu apjoms pilnā apmērā tiek tērēts ikdienas vajadzībām, nepaliekot rezervei

Finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju. 38% aptaujāto norādīja, ka veido finanšu uzkrājumus ik pa laikam, neievērojot konkrētu regularitāti. Deviņpadsmit procenti atzīmēja, ka papildina savu finanšu uzkrājumu reizi mēnesī. Savukārt trešdaļa respondentu jeb 27% respondentu atzina, ka neveido uzkrājumus vispār, turklāt šāds uzskats piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem vienādā proporcijā. Tikai 3% aptaujāto nebija domājuši par uzkrājumiem.

"Analizējot aptaujas rezultātus, ir secināms, ka iedzīvotājiem ienākumu apjoms pilnā apmērā tiek tērēts ikdienas vajadzībām, nepaliekot rezervei. Kā pamata iemeslu uzkrājumu trūkumam, respondenti norādīja, ka nav iespējas atlikt naudu. Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ir grūti izvirzīt līdzekļus uzkrājumam, jo pēc obligāto izmaksu segšanas nepaliek rezerve. Tas savā veidā atspoguļo gan ekonomisko stāvokli valstī, gan signalizē par to, ka sabiedrībā dzīvo arī netālredzīgi cilvēki, kuri neiedomājas laicīgi par nākotnes tēriņiem. Mēs, kā atbildīgs aizdevējs, noteikti turpināsim izglītot sabiedrību par finanšu uzkrājumu kultūras audzināšanu, informējot par uzkrājumu neesamības izraisītajiem riskiem, cerot, ka ar ienākumu palielināšanu cilvēki spēs atlikt vairāk naudas," aptaujas rezultātus komentē finanšu eksperts Gvido Endlers.

Uzkrājumus veido nebaltām dienām - mazāk bērnu izglītībai un hipotekārajām iemaksām

Populārākais uzkrājumu mērķis Latvijas iedzīvotājiem ir neparedzēti izdevumi - to atzina 49% aptaujāto. 65% no viņiem ietilpst vecumgrupā no 45 līdz 65 gadiem. 14% respondentiem, kuri krāj tai skaitā neparedzētiem izdevumiem, ikmēneša ienākumi sastāda 1000-1499 eiro mēnesī, un 18% - līdz 999 eiro. Tādējādi sabiedrība reaģē un mainīgo ekonomisko vidi un ģeopolitisko situāciju, jo vēlas justies drošāk gadījumos, kad iestāsies krīzes situācija vai uzrādīsies pēkšņi tēriņi, piemēram, mašīnas remonts.

Otro vietu uzkrājumu mērķu topā ieņem ceļojumi (20%), tad ārstēšanai vai citiem izdevumiem, kas saistīti ar veselību (19%). Ir novērots, ka tieši ceļojumiem vairāk krāj sievietes: katrā piektā dāma atzīmēja šo mērķi, vīriešu vidū šis rādītājs ir zemāks - tikai 15%. 14% respondentu mērķtiecīgi krāj naudu savai vai bērna izglītībai, daiļajam dzimumam šīs mērķis ir aktuālāks: to atzīmēja 15% aptaujāto sieviešu. Nekustāmā īpašuma iegādei, t.sk. hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, krāj 12% aptaujas dalībnieku, trešdaļa no tiem ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nekustāmā īpašuma iegādes jautājums ir aktuāls iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzimuma. Kopumā šobrīd 30% respondentu atzinuši, ka uzkrājumu apjoms ir mazāks, nekā viena mēneša ienākumu, savukārt tikai 8% aptaujāto esošo uzkrājumu apjoms ir līdzvērtīgs divu līdz pieciem mēnešu ienākumu summai.

Pamatā uzkrājumi veidojas no algas un pensijas, un skaidrā naudā

Iedzīvotāji galvenokārt veido uzkrājumus no regulāriem ienākumiem (alga, pensija) - tā atbildēja 54%. 14% respondentu "liek krājkasē" līdzekļus no prēmijām vai bonusiem, 8% atliek naudu, ko saņēma dāvanā. Vairāk, nekā trešdaļa respondentu atzina, ka katru mēnesī uzkrājumiem atlicina līdz desmitajai daļai no ikmēneša ienākumiem, 18% - desmit līdz divdesmit procentu un tikai 6% aptaujāto atliec vairāk par piekto daļu.

Katrs desmitais veic uzkrājumus, izmantojot 3. pensijas līmeni. Tikai 6% respondentu atzīmēja, ka izmanto citus finanšu instrumentus: piemēram, obligācijas. "Latvijā aizvien novērojams, ka iedzīvotāji nepietiekami uzticas finanšu institūtiem: lielākā aptaujas respondentu daļa veic krājumus skaidrā naudā, to variantu atzīmēja 37%. Ir nepieciešams turpināt izglītot sabiedrību par dažādu finanšu rīku lietderību, jo inflācijas apstākļos nauda, kas stāv norēķinu kontā vai "zem spilvena", ar laiku zaudē savu vērtību," uzsver G. Endlers. Banku norēķinu kontus un krājkontus uzkrājumiem izmanto atbilstoši 14% un 15%.