E-rēķini un darba nodokļi – izmaiņas, kam jāgatavojas jau šodien

Ministru kabineta otrdien pieņemtais lēmums virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz ieviest strukturētu elektronisko rēķinu apriti, liks vienam otram uzņēmējam steigā meklēt risinājumu, gada nogali padarot trauksmaināku.

Tomēr šoreiz nav pamata teikt, ka lēmums par tā dēvēto e-rēķinu ieviešanu būtu pārsteidzis kā pirmais sniegs rudenī. Pat ja galīgais lēmums parlamentā tiks pieņemts pāris mēnešus pirms gadu mijas.

Uzņēmējdarbības vidē par šo Eiropas Savienības mēroga pāreju uz e-rēķiniem bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. Grāmatveži ik pa laikam pabikstīja uzņēmumu vadītājus rīkoties, pārsūtot jaunumus saistībā ar šo tēmu.

Nesenākās ziņas izskanēja 24. maijā, kad Finanšu ministrija iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu. Tie nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus. Izmaiņas paredz no 2026. gada 1. janvāra šo prasību attiecināt uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam.

Tagad būtībā esam nonākuši finiša taisnē ilgā maratonā, kas ienesīs jūtamas pārmaiņas grāmatvežu darbā. Sākumā būs grūtāk, jo nāksies apgūt jaunu sistēmu, taču pēc tam krietni vieglāk, jo e-rēķinu aprite nozīmē, ka rēķinu apstrādē cilvēkam jāiesaistās mazāk nekā līdz šim. Datorsistēmas sūta viena otrai rēķinus, automātiski tos apstrādā un iekļauj grāmatvedības datos.

Iededzot «zaļo gaismu» e-rēķiniem, valdība uzņēmumiem būtībā devusi trīs pilnus mēnešus, lai tie izvēlētos un ieviestu elektronisko rēķinu aprites risinājumu. Daļai tāds jau ir iestrādāts grāmatvedības sistēmā, taču vairākums Latvijas uzņēmumu vēl joprojām nav gatavi šim pavērsienam. Nesakārtojot e-rēķinu apriti, uzņēmums faktiski atsakās no iespējas nākotnē piedalīties valsts vai pašvaldības iestāžu iepirkumos, kā arī sniegt tiem pakalpojumus un piegādāt preces.

Šīs nav vienīgās izmaiņas, kam jāsagatavojas nākamo trīs mēnešu laikā. Gan jau nevienam nav paslīdējis garām darbaspēka nodokļu grozījumu piedāvājums, kas paredz fiksēt neapliekamo minimumu un mainīt Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi. Arī šajā jautājumā uzņēmējiem un grāmatvežiem jāpaseko līdzi, vai grāmatvedības sistēmā tiek iestrādātas jaunās likmes un vai aprēķini tiek veikti korekti. Diez vai kāds vēlēsies iesākt jaunu gadu ar kļūdainiem aprēķiniem un nesakritībām deklarācijās.

Izmaiņas aprēķinos gaidāmas arī IIN atvieglojumu jautājumā. Lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, plānots paplašināt IIN atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem.

Nelielas izmaiņas skars arī mikrouzņēmumus. Proti, ja mikrouzņēmums pēc saimnieciskās darbības pārtraukšanas vēlēsies to atsākt, tad varēs to darīt tādā pat statusā. Patlaban spēkā esošais regulējums neļauj atgūt mikrouzņēmuma statusu.

Citiem vārdiem sakot, grāmatvežiem nākamā gada sākumā būs darba pilnas rokas, piemērojot jaunās nodokļu likmes, pārrēķinot algas un atvieglojumus. Tieši tādēļ uzņēmuma vadītājiem būtu vērts parūpēties par uzticamajiem naudas skaitītājiem jau laikus, sarūpējot viņiem uzticamus palīgus – e-rēķinu apriti nodrošinošas grāmatvedības sistēmas – un nodrošinot apmācības darbā ar tām.

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs