Nākamo 5 gadu laikā Baltijas jūru nepieciešams atbrīvot no plastmasas (+VIDEO)

Ik gadu Latvijā tiek radīti apmēram 200 000 tonnu sadzīves atkritumu.

Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražotas vairāk nekā 300 miljoni tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā. Dažus iespējamos risinājumus aplūko ilgtspējas eksperte Vita Breidaka.

Vairāk plastmasas nekā zivju jūrā

Dažādu plastmasas izstrādājumu vienreizējas lietošanas un izmešanas "kultūras" sekas ir vērojamas okeānos, jūrās un to krastos. Saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem 2050.gadā okeāni svara ziņā, iespējams, saturēs vairāk plastmasas nekā zivju. Eiropas Parlaments ir pieņēmis vairākus regulējošus normatīvus, kuru mērķis ir risināt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un nozaudētu zvejas rīku piesārņojumu - šīs divas priekšmetu kategorijas veido 70% no kopējā jūras piedrazojuma Eiropā.

Jūras un okeānu piesārņojums ne tikai apdraud jūras iemītniekus, radot risku sapīties lielākos plastmasas gabalos, sīkākus gabalus noturēt par pārtiku un piesaistīt to organismiem toksiskus ķīmiskus piesārņotājus, ne tikai caur pārtikas ķēdi nokļūst cilvēku uzturā, bet arī rada ekonomiskus zaudējumus gan nozarēm un kopienām, kuras ir atkarīgas no jūras, gan ražotājiem: tikai aptuveni 5% no kopējās plastmasas iepakojuma vērtības paliek ekonomikā - atlikusī vērtība ir burtiski izmesta atkritumos.

Arī Baltijas jūra nav izņēmums: Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM pētījuma dati liecina, ka Rīgas jūras līcis ir otra ar plastmasu piesārņotākā vieta Eiropā aiz Ēresunda šauruma. Jau šobrīd piesārņojums rada izmaiņas Baltijas jūras baseinā - jaunas zivju sugas pielāgojas dzīvei Baltijas jūrā, bet izmirst sugas, kas līdz šim ir zvejotas. Tas ir trauksmes zvans Latvijas iedzīvotājiem un valdībai sākt rīkoties un aktīvāk darboties atkritumu mazināšanā, tajā skaitā arī neapsaimniekotās plastmasas piesārņojuma mazināšanā.

Pēc kafijas ar savu krūzīti

Lai mazinātu plastmasas iepakojuma izmantošanu un videi radīto piesārņojumu, daudzas valstis jau ir sākušas pieņemt dažādus regulējošus mehānismus, piemēram, aizliedzot vienreizlietojamos plastmasas maisiņus, vienreizlietojamos traukus un salmiņus. Arī Latvija nav izņēmums. Pēc Vides aizsardzības fonda datiem ik gadu Latvijā tiek radīti apmēram 200 000 tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem liela daļa ir plastmasas izstrādājumi. Lai gan Latvijā ir ieviesti šķirošanas konteineri un infrastruktūra plastmasas pārstrādei, šķirošanas kultūra vēl nav pilnībā attīstīta, un liela daļa plastmasas atkritumu nonāk poligonos.

"Efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir novērst plastmasas nokļūšanu vidē un okeānos. Ir ieviesti vairāki risinājumi regulējumu veidā, kas nosaka pilnīgu aizliegumu vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuriem tirgū ir pieejami aizstājēji no alternatīviem materiāliem. Regulējošie noteikumi arī paredz paplašināt ražotāja atbildību. Ir ieviesti plastmasas materiālu savākšanas mērķrādītāji, saskaņā ar kuriem līdz 2029.gadam Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savāktas vismaz 90% vienreizlietojamo dzērienu plastmasas pudeļu, piemēram, izmantojot depozīta sistēmu. Eiropas Vides aģentūra ir norādījusi uz trim turpmākās virzības ceļiem, tostarp plastmasas gudrāku izmantošanu, aprites palielināšanu un atjaunojamo izejvielu izmantošanu. Kopā tie var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu plastmasas aprites sistēmu," stāsta Vita Breidaka.

Vienlaikus viņa norāda - lai gan ir panākts progress, situācija joprojām ir sarežģīta, un rezultāti dažādos reģionos ar dažādām iniciatīvām nebūt nav vienlīdz labi. "Lielākās korporācijas un ražotāji ir sākuši pāriet uz ilgtspējīgākiem iepakojuma risinājumiem un materiāliem. Latvijā ir uzlabota atkritumu šķirošanas infrastruktūra un pārstrādes iespējas. Sabiedrības izpratne par šķirošanas nepieciešamību ir palielinājusies, un pašvaldībās ir pieejami šķirošanas konteineri. Latvijas skolās un sabiedriskajās organizācijās jau tiek veiktas izglītojošas aktivitātes par plastmasas piesārņojuma problēmu un veidiem, kā to mazināt. Arī daudzi uzņēmumi ir pieņēmuši ilgtspējīgus risinājumus un samazinājuši plastmasas iepakojuma izmantošanu," saka Vita Breidaka.

"Mūsu mērķis ir līdz 2030.gadam samazināt CO2 pēdu par 45%, salīdzinot ar 2022.gadu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas tiek pieņemts, - par veikaliem, to iekārtojumu, sortimentu, transportu un iepakojumu, - tiek vērtēts caur CO2 mazināšanas prizmu. Piemēram, salmiņus, plastmasas dakšiņas un krūzīšu vāciņus. Tā vietā tiek piedāvāti biodegradējami vai atkārtoti lietojami alternatīvie produkti. Daudzas preces, piemēram, sviestmaizes un uzkodas, tiek iepakotas videi draudzīgos materiālos, piemēram, papīrā. Piedāvājam atlaides karstajiem dzērieniem, ja klienti izmanto savas atkārtoti lietojamās krūzes. Mūsu veikalos ir pieejami arī atkārtoti lietojami trauki un maisiņi, ko klienti var iegādāties. Turklāt veikalos un sociālajos tīklos tiek īstenotas kampaņas, kas informē klientus par plastmasas piesārņojuma ietekmi un mudina izmantot ilgtspējīgākus risinājumus."

Tomēr plastmasas samazināšana un klientu patēriņa paradumu maiņa ietver arī vairākus izaicinājumus. Ilgtspējīgi iepakojuma materiāli bieži vien ir dārgāki par tradicionālo plastmasu. Ne visi alternatīvie materiāli ir vienlīdz pieejami vai piemēroti noteiktiem produktiem, kas var ietekmēt produkta kvalitāti vai tā derīguma termiņu. Turklāt pāreja uz alternatīviem iepakojuma materiāliem var prasīt izmaiņas loģistikas un uzglabāšanas procesos.

Jauns ritenis nav jāizgudro

Pēdējo desmit gadu laikā ir veiktas būtiskas darbības plastmasas piesārņojuma mazināšanai gan globālā mērogā, gan Latvijā, tomēr pilnībā šo problēmu atrisināt neizdodas. Ir redzams progress noteiktos aspektos, piemēram, vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumos un atkritumu šķirošanas uzlabošanā, tomēr plastmasas ražošanas un patēriņa pieaugums joprojām rada izaicinājumus, kas prasa turpmāku sabiedrības izglītošanu, inovācijas materiālu jomā un stingrākus regulējumus, lai panāktu ilgtermiņa uzlabojumus.

Lai vēl efektīvāk mazinātu plastmasas atkritumu problēmu Latvijā, varētu ieviest vairākas papildu iniciatīvas, kas ietvertu gan sabiedrības izglītošanas kampaņas, gan uzlabotu infrastruktūru un regulējumus, kā arī uzņēmumu un pašvaldību sadarbību, ir pārliecināta Vita Breidaka. "Kā piemēru var minēt plaša mēroga ilgtspējīga dzīvesveida kampaņas, kas balstās uz 3R (reduce, reuse, recycle) principu jeb samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Tas mudina pārskatīt un samazināt patēriņu un izdarīt apzinātas izvēles, iegādājoties tikai nepieciešamās preces, atsakoties no vienreiz lietojamām lietām, šķirojot atkritumus un nododot pārstrādei, lai samazinātu poligonos nonākušo atkritumu daudzumu. Savukārt runājot par atkritumu šķirošanas infrastruktūru, lielu soli paradumu maiņas virzienā varētu spert, palielinot šķirošanas konteineru skaitu pilsētās un lauku teritorijās, sabiedriskos pasākumos, skolās un biroju ēkās, tādā veidā padarot tos viegli pieejamus un ērti lietojamus," iesaka eksperte.

Tā kā dzīvojam digitālajā laikmetā, viņasprāt, ir vērts padomāt arī par dažādām digitālajām tehnoloģijām un inovācijām atkritumu mazināšanas un pareizas apsaimniekošanas jomā, piemēram, izstrādāt mobilās lietotnes un tiešsaistes rīkus, kas palīdz patērētājiem atrast tuvākos šķirošanas konteinerus, informē par šķirošanas noteikumiem un piedāvā praktiskus padomus plastmasas atkritumu samazināšanai. Būtu vērts attīstīt arī digitālo izglītošanu, plašāk izmantojot sociālos medijus un interaktīvas platformas, lai sasniegtu plašāku auditoriju.

Būtu vērts analizēt arī citu valstu pieredzi. "Piemēram, Norvēģijā ir viena no pasaulē veiksmīgākajām depozīta sistēmām plastmasas pudelēm. Gandrīz 97% plastmasas pudeļu nonāk atpakaļ pārstrādē. Latvijā arī darbojas depozīta sistēma, taču to varētu paplašināt, iekļaujot vairāk dažādu veidu iepakojumu. Nīderlande ir soli priekšā daudzām valstīm bioplastmasas un citu alternatīvu materiālu izstrādē un izmantošanā, tādēļ mūsu uzņēmumi un pētniecības institūti varētu sadarboties ar nīderlandiešu partneriem, lai attīstītu un ieviestu inovatīvus iepakojuma risinājumus. Dānijā ir spēcīga atbalsta sistēma ilgtspējīgiem uzņēmumiem, tostarp nodokļu atvieglojumi un finansiāls atbalsts zaļajiem uzņēmumiem," stāsta Vita Breidaka. Pēc viņas domām, lai stimulētu uzņēmumus pāriet uz ilgtspējīgākiem iepakojuma risinājumiem, arī Latvija varētu ieviest līdzīgas atbalsta programmas. "Atkritumu problēmas risināšanai ir būtiski veidot daudzpusīgu pieeju, kas ietver sabiedrības izglītošanu, infrastruktūras uzlabošanu, regulējumu stiprināšanu, uzņēmumu un pašvaldību sadarbību, kā arī inovāciju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Tikai ar koordinētām un ilgtermiņa pūlēm iespējams sasniegt nozīmīgus rezultātus un veicināt ilgtspējīgu nākotni," saka Vita Breidaka.