LU rektors piedāvā līdzekļus budžetam meklēt ar PVN celšanu

Pensiju vietā līdzekļus budžetam vienkāršāk būtu meklēt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, intervijā TV3 pauda Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.

Viņš piekrīt, ka pensiju aiztikšana liecina par finansējuma problēmām valstī. Eksperts akcentēja, ka pensijām šādi ķerties klāt neesot pareizi. Pirmkārt, tamdēļ, ka tā tiek dots signāls, ka atbildība no individuāla cilvēka par savu nākotni tiek pārlikta uz valsti. "Ilgtermiņā sakām, ka valstij neuzticamies, bet tagad mūs lūdz daļu no izdevumiem nolikt valsts pusē," pauda Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka, ja šis no īstermiņa risinājuma pārvērstos par kaut ko ilgtermiņā, tad droši varēs teikt, ka tā bijusi liela kļūda. Bērziņš uzskata, ka cilvēkiem pašiem būtu jādod iespēja lemt par to, kur investēt savus līdzekļus, dodot arī dažādus motivācijas elementus to darīt.

Bērziņa ieskatā PVN būtu vienkāršākais un ar vislielāko atdevi nodoklis, kuru palielinot, var iegūt nepieciešamos līdzekļus budžetam, neaiztiekot otro pensiju līmeni.

Tas dotu efektu, ka tie, kas vairāk patērē, arī vairāk maksātu PVN, un otrādi. "Varētu iet pat soli tālāk - noteiktu preču grupām, piemēram, pārtikai, to samazināt, nodrošinot, ka cilvēkiem ar maziem ienākumiem PVN celšana radītu uz viņiem mazu efektu, savukārt tie, kam ir augsts patēriņš, maksātu lielāku PVN," skaidroja Bērziņš.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.