Pārtikas uzņēmumi: «Bankas spekulē ar to, ka nebūs resursu kredītiem» (+VIDEO)

Ražotāji sūdzas par cenu pieaugumu lauksaimniecības produktu piegādātājiem.

"Latvijas veikalos, ja ir uzraksts, ka produkts ražots ES, tad pēc jaunā likuma būs rakstīts, ka valsts nav zināma, jo ES nav valsts, - pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, -Tas nav pareizi, jo ES ir augstas kvalitātes kritēriji - kāpēc jāraksta, ka valsts nav zināma?"

"Ja šo noteikumu dēļ kādam ražotājam būs jāmaina iepakojums, tas būs lieks birokrātisks un izdevumu slogs, kas mazinās Latvijas pārtikas konkurētspēju eksporta tirgos. Ir jāatrod kompromiss, lai vilks paēdis, bet kaza dzīva. Mūsu piedāvājums bija norādīt, ka produkts ir ražots ES dalībvalstī. Pagaidām tas netika sadzirdēts, jo likuma spēks ir lielāks nekā Ministru kabineta noteikumiem. Jautājums pagaidām ir atklāts, un uzskatām, ka šo normu ir nepieciešams mainīt".

"Bez izejvielām ir vēl citas cenu veidojošās pozīcijas, piemēram, darbaspēks, kura izmaksas ir palielinājušās vismaz par 10%. Arī gaļas cenas ir pieaugušas ar divciparu skaitli. Piena iepirkumu cenām ir 14% pieaugums, cukura, kafijas cenas ir pieaugušas, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu. Nav skaidrības par Ukrainas kukurūzas piegādēm, kas arī ietekmēs mūsu ražotājus. Maz ticams, ka kopumā mēs varētu gaidīt ietekmīgu izejvielu cenu kritumu".

Tajā pašā laikā Latvijas pārtikas uzņēmumiem ir ļoti nestabila finansēšanas situācija: "Var jau pārkreditēties un meklēt iespējas, bet tas nav tik vienkārši. Bankas ir nogaidošas, jo nezina, vai būs virspeļņas nodoklis. Ja būs virspeļņas nodoklis, tad bankas spekulē ar to, ka nebūs resursu kredītiem, tādējādi tās nesteidzas ar kredītprocentu samazināšanu. Labā ziņa ir tā, ka ražotājiem ir ļoti daudz dažādu ES atbalsta instrumentu - gan jauniem produktiem, digitālajiem rīkiem, eksportam. Tas viss ir jāapgūst, ko mūsu uzņēmumi aktīvi arī dara un piedalās. Mēs ceram, ka tas palīdzēs arī eksportam, jo Latvijas tirgus ir tik liels, cik ir, bet, ja grib attīstīties un nodrošināt biznesa ilgtspēju, tad ir jāeksportē."

"Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš. Arī atklātības aspekts saistībā ar nodokļiem ir zem katras kritikas. Nevar tā spēlēties ar biznesu, jo tas ir analītisks un loģisks process, kurā skaidrība ir nepieciešama gadam diviem trijiem, lai varētu visu sabalansēt. Visā šajā procesā ir jābūt atklātībai un ir jāieklausās tajā, ko saka darba devēji, jo mēs jau maksājam nodokļus. Mēs esam kategoriski iestājušies par to, ka, ja biznesu neuzklausīs un nevirzīsies uz to, lai uzņēmumi paaugstinātu savu konkurētspēju un produktivitāti, mēs varam arī rīkoties drastiski".