Baņķiera Guseļņikova tiesāšanās ar Latviju izmaksājusi 6,9 miljonus eiro

Bijušā "PNB" bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova tiesāšanās ar Latviju valstij līdz šim izmaksājusi jau aptuveni 6,9 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone.

Tādejādi gada laikā valsts tēriņi šajā tiesvedībā pieauguši par vairāk nekā 2,4 miljoniem eiro.

Pagājušā gada septembrī Valsts kanceleja (VK) TV3 raidījumu "Nekā personīga" bija sniegusi informāciju, ka diviem valsts noalgotiem advokātu birojiem - Parīzes "Savoie Arbitration" un Ženēvas "Lalive" - juridisko pakalpojumu sniegšanai samaksāti 4,5 miljoni eiro.

Jirgensone norāda, ka kopš tā laika advokātu birojam "Lalive" par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem ir papildus samaksāti aptuveni 2,4 miljoni eiro, ieskaitot 2024.gada augusta rēķinu, kas vēl nav apmaksāts. Viņa piebilst, ka maksājumi ir veikti, lai saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem norēķinātos gan par iepriekš saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, gan lai apmaksātu juridiskos pakalpojumus, kas sniegti no 2023.gada septembra.

Līdztekus viņa akcentē, ka no 2023.gada septembra līdz šim brīdim ir noritējis aktīvs darbs pie rakstveida argumentu sagatavošanas saistībā ar šķīrējtiesas klātienes sēdē apspriestajiem jautājumiem.

Tāpat, kā norāda Jirgensone, strīda puses ir veltījušas ievērojamu laiku un resursus, lai komentētu Rīgas rajona tiesas pērn pieņemto spriedumu, ar kuru bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsom par kukuļošanas noziegumiem piesprieda reālu cietumsodu. Spriedums gan nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Līdztekus izdevumiem, kas saistīti tieši ar juridisko pakalpojumu sniegšanu, valsts interešu pārstāvības procesā radušies arī papildu izdevumi, kas saistīti ar maksājumiem Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram (ICSID) par lietas administrēšanu un sevī ietver daļu no šķīrējtiesnešiem izmaksājamās atlīdzības.

Tāpat papildu izdevumus radījuši maksājumi piesaistītajiem ekspertiem banku uzraudzības jomā, krimināltiesību jomā un zaudējumu aprēķināšanas un vērtēšanas jomā, kā arī maksājumi, kas saistīti ar šķīrējtiesas procesu - tulkošanu, ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kancelejas izdevumiem, kā arī citiem izdevumiem, kas saistīti ar šķīrējtiesas sēdes norises organizēšanu.

Kā norāda Jirgensone, izmaksas par juridiskajiem pakalpojumiem turpinās pieaugt, līdz saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem VK būs pilnībā norēķinājusies par saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem. Tāpat viņa akcentē, ka, ņemot vērā to, ka šķīrējtiesas process vēl nav noslēdzies, pastāv iespēja, ka arī turpmāk valsts interešu nodrošināšanai šķīrējtiesas procesā būs nepieciešams iesaistīt ārējo juridisko pakalpojumu sniedzēju.

Šobrīd šķīrējtiesas tribunāls strādā pie nolēmuma sagatavošanas. Šķīrējtiesas procesu regulējošie noteikumi neparedz noteiktu termiņu, kādā šķīrējtiesas tribunālam nolēmums būtu jāsagatavo, bet, ņemot vērā lietas apjomu un sarežģītību, nav sagaidāms, ka nolēmums varētu tikt sagatavots ātrāk nekā sešu mēnešu laikā, informē Jirgensone.

Tāpat Jirgensone norāda, ka patlaban noslēdzas posms, kurā ieguldījumu strīds tiek izskatīts pēc būtības - tiek lemts par to, vai noticis ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpums. Atbilstoši procesuālajam lēmumam šajā šķīrējtiesas procesā jautājums par atbildību - ir vai nav noticis ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpums - ir atdalīts no iespējamo zaudējumu noteikšanas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka Latvijas valsts nav atbildīga par notikušu ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpumu, šķīrējtiesas process tiks izbeigts un attiecīgi tiks ietaupīti resursi, kas tiktu tērēti zaudējumu apmēra noteikšanai.

Latvijai labvēlīga sprieduma gadījumā šķīrējtiesas tribunāls var lemt piedzīt daļu no tiesāšanās izdevumiem par labu Latvijai, pauž Jirgensone.

Kā ziņots, "PNB banka" (toreiz "Norvik banka") un tās toreizējie īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) pret Latvijas valsti vērsās 2017.gadā.

Aģentūras LETA rīcībā esošais prasības pieteikums liecina, ka banka un tās akcionāri no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai esot radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas. "Latvijai ir jāsedz visu savu nelikumīgo darbību un bezdarbības sekas un atbilstoši jākompensē prasības iesniedzējiem radītie zaudējumi. Prasības iesniedzēji patur sev tiesības vēlāk iesniegt prasību apmērus, kurus tie lēš simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā," lasāms prasības pieteikumā.

Prasība tiek pamatota ar to, ka "Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība "Norvik bankai" [šobrīd "PNB banka"] un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros", kas esot Lielbritānijas un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā Guseļņikovi uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi "nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp toreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Komisijai tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, "prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību ceturtajā direktīvā", "nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu" un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

Bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi "ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK".

Iepriekš medijos izskanēja, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas toreizējais prezidents Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo "augsta ranga amatpersonu", neminot tās vārdu. Savukārt bankas toreizējais valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā "Norvik Bank Russia" akcijām pret bankas "Sberbank" Ukrainā akcijām.

"Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no [bankas lielākā akcionāra Grigorija] Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām "Sberbank Ukraine", kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu," lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Prasībā apgalvots, ka "2016. un 2017.gadā augsta ranga Latvijas amatpersona pieprasīja, lai Guseļņikova kungs maksā kukuļus". Šīs tikšanās esot organizējis Renārs Kokins, kurš, kā noprot prasības iesniedzēji, esot "viens no augsta ranga Latvijas amatpersonas tuvākajiem sabiedrotajiem". Bankas akcionāri prasībā norāda, ka Kokins nav Latvijas amatpersona, bet "centās izveidot neformālas "sadarbības" līniju starp Guseļņikova kungu" un augsta ranga Latvijas amatpersonu".

Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai vārdā nosauc arī bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kurš arī esot prasījis no Guseļņikova kukuļus.

"Sadarbībā ar bēdīgi slaveno Latvijas maksātnespējas administrācijas aprindās pazīstamo Māri Sprūdu krāpnieciskie [vēja parka] "Winergy" kreditori plānoja izkrāpt no bankas aizņemtos līdzekļus, tādējādi bankai nebūtu iespējams tos atgūt," sacīts prasībā, kurā minēts, ka ar "Winergy" saistītie kredīti sasniedz 60 miljonus eiro. "Winergy" projekta īstenotāji neesot atmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē.

Prasībā banka apsūdz Latviju par darbībām, kas kavējušas bankas ikdienas darbu un biznesa plāna īstenošanu, tostarp filiāles Krievijā pārdošanu, tādēļ ne tikai liedzot bankai saglabāt sākotnējo vērtību, bet kavējot peļņas gūšanu.

"Prasības iesniedzēju zaudējumi ietver uzņēmuma vērtības kritumu, peļņas zaudēšanu un iespēju zaudēšanu, un, visticamāk, ir mērāmi simtos miljonu ASV dolāru. Turklāt Latvija ir nodarījusi būtisku morālo kaitējumu prasības iesniedzējiem, tostarp, kaitējusi to reputācijai un pozīcijām Eiropas banku sektorā, tādējādi piešķirot tiem tiesības piedzīt morālo kaitējumu. Prasītāju zaudējumi noteiktā laikā tiks pamatoti un noteikti ar finanšu pierādījumiem šajā procesā," norādīts ICSID iesniegtajā prasībā.

Akcionāri uzstāja, ka Latvijas puses darbības un bezdarbības rezultātā banka ne tikai cietusi zaudējumus, bet arī nonākusi līdz maksātnespējas riskam, bet FKTK pasākumi pret banku to noveduši "situācijā, kas nav ilgtspējīga".

"Latvija, klaji pārkāpjot savas saistības, sazvērējās ar noziedzniekiem ar mērķi kaitēt bankai un mudināja prasības iesniedzējus apmierināt krāpnieciskas prasības, ko izteica personas, kas tagad ir aizturētas vai kurām draud kriminālas apsūdzības," pausts pieteikumā.

No šķīrējtiesas Guseļņikovi sagaida "pasludināt, ka Latvija ir pārkāpusi savas saistības, ko paredz [Lielbritānijas un Latvijas] līgums un starptautiskās tiesības attiecībā uz prasības iesniedzēju investīcijām". Tāpat Guseļņikovi vēlas, lai Latvijai nekavējoties liek pārtraukt un izbeigt darbības un bezdarbību, ar kuru tiek pārkāptas šādas saistības, un liek Latvijai izpildīt saistības pret prasības iesniedzēju investīcijām.

Jau ziņots, ka 2019.gada jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% "PNB bankas" akciju. Tāpat bankas pārstāvji pavēstīja, ka tās kontrolpaketes jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas tiesvedības ar Latvijas valsti, FKTK un Eiropas Centrālo banku (ECB).

Taču 2019.gada 15.augustā "PNB bankas" darbība tika apturēta, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. "PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Pirms bankas darbības apturēšanas 2019.gada bankas pārskatā minēts, ka Guseļņikovam, kuram iepriekš tiešā un netiešā veidā piederēja 95,97% bankas akciju, piederēja 23,47% "PNB bankas" akciju, kamēr pārējiem akcionāriem kopumā piederēja 76,53% akciju, taču katram individuāli mazāk nekā 10%. Starp bankas akcionāriem bija Rodžers Edvards Tamrazs, Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā patlaban izskata "PNB bankas" administratora Krastiņa pieteikumu par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem.

Starp atbildētajiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Vēl seši atbildētāji ir bijušais bankas padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Aleksejs Kutjavins.

Krastiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka viņa prasība ir vērsta pret deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem. Viņš lūdz tiesu solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda Guseļņikovu.

Viņš uzsvēra, ka radītie zaudējumi ir saistīti ar darījumiem starp banku un ASV pilsoņa Tamraza vadītu investoru grupu, ko Guseļņikovs pirms bankas slēgšanas stādīja priekšā kā jaunos bankas īpašniekus.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka šajā lietā tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā bijušam bankas padomes priekšsēdētāja vietniekam Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā vairāk nekā 700 000 eiro vērtībā un padomes loceklim Haningam piederošu māju Vācijā. Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas. Bijušajam bankas īpašniekam Guseļņikovam gan oficiāli gandrīz nekas nepiederot, izņemot daļas Kipras uzņēmumā sešu eiro vērtībā. Ar šiem īpašumiem būšot par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu.