Pēc Latvijas un Rumānijas lūguma par dronu incidentiem notiks diskusija NATO

Pēc Latvijas un Rumānijas lūguma par "dronu incidentiem" notiks diskusija NATO augstākajā līmenī, intervijā TV24 sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Komentējot situāciju ar Rēzeknes novadā nokritušo bezpilota lidaparātu, Valsts prezidents norādīja, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) patlaban vēl veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu papildu detaļas, taču šodien plānots iepazīstināt ar pirmajiem secinājumiem.

"Sabiedrība sagaida maksimāli plašu informāciju, taču mums ir jāņem vērā arī tas, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem publiski nevarēs runāt. Raugoties no plašāka viedokļa, mēs redzam, ka šādi incidenti, kad droni ielido arī NATO dalībvalstu teritorijās, piemēram, Polijā, Rumānijā un tagad arī Latvijā, ir bijuši," teica Rinkēvičs.

Viņaprāt, ir jauna realitāte, kur ir jārēķinās ar dažāda veida incidentiem. Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka NATO samitos Vašingtonā un Viļņā ir pieņemti vairāki lēmumi. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir runāts par nepieciešamību pastiprināt NATO austrumu flanga, sevišķi Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat ir vajadzīga vienotāka NATO kopīgā stratēģija, kādā veidā tikt galā ar šiem jaunajiem draudiem. Valsts prezidenta ieskatā pašreizējie rīcības algoritmi ir unificējami un atbildei ir jābūt daudz stingrākai.

Pēc Rinkēviča paustā, kamēr Krievijas agresija Ukrainā turpināsies, bet Ukraina nesaņems pietiekamu atbalstu pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanā, kā arī tiks uzlikti ierobežojumi piegādāto ieroču izmantošanai pret Krieviju, Krievijas "nekaunība" palielinās. Tāpat palielinās Krievijas uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai, civiliem objektiem.

Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm ir jānodefinē vienāds rīcības algoritms, jo dažkārt atbildes reakcijas ir atšķirīgas. Viņaprāt, arī Latvijas spējas, piemēram, cīņā ar dažāda veida potenciālajiem provokācijas elementiem, tostarp pretgaisa aizsardzības spējas ir pastāvīgi jāpilnveido.

"Tad, kad es bieži vien dzirdu diskusiju par budžetu un vēlmi "pabāzt" zem drošības veselību, kultūru un vēl kaut ko, skaidrojot, ka tas viss ilgtermiņā ir saistīts ar drošību, gribu atgādināt, ka šāda veida spēju attīstība maksā diezgan lielu naudu, un mēs nevaram atļauties šobrīd spēlēties, izlikties, ka mēs drošībai novirzām daudz, bet kaut kas aiziet citiem mērķiem. Tāpēc budžeta kontekstā arī šie jautājumi būs jārisina," teica Rinkēvičs.