Rinkēvičs: jāļauj Ukrainai izmantot ieročus triecieniem mērķiem Krievijā

Ukrainai cenšoties dot pienācīgu pretsparu Krievijas triecieniem kritiskās infrastruktūras objektiem, NATO valstīm būtu jāļauj Kijivai izmantot ieročus triecieniem militāriem objektiem Krievijas iekšienē, otrdien NATO ārlietu ministru sanāksmes kuluāros izteicies Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

"Mums ir jāļauj ukraiņiem izmatot ieročus triecienu veikšanai raķešu objektiem vai lidlaukiem, no kuriem šīs operācijas tiek izvērstas," intervijā Bukarestē uzsvēris ministrs.

Sabiedrotajiem "nevajadzētu baidīties" no eskalācijas, piebildis Rinkēvičs.

NATO valstis pagaidām atturas Ukrainai piegādāt lielāka darbības rādiusa raķetes, līdz ar to Ukraina veic triecienus tikai Krievijas pierobežas rajoniem un krievu anektētajām teritorijām.

NATO valstis cita starpā piegādā Ukrainai artilērijas iekārtas un šo iekārtu tā dēvētos viedos šāviņus, daudzlādiņu reaktīvās iekārtas un pretkuģu raķetes. To darbības rādiuss parasti nepārsniedz 100-120 kilometrus.

Tomēr alianses valstis līdz šim atturējušās piegādāt taktiskās raķetes vai raķešu kompleksus ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem, kā arī atturējušās no triecienaviācijas un iznīcinātāju piegādēm.

Pasaules mediji, atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka ASV bažījas no tālākas Krievijas-Ukrainas kara eskalācijas.

Tomēr, kā izteicies Rinkēvičs, citas NATO valstis uzskata, ka Ukrainai nevajadzētu būt ierobežojumiem attiecībā uz mērķu izvēli, vēsta "Radio Brīvība".