Pedagogu arodbiedrība iebilst pret studiju kursiem par seksuālo izglītošanu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iebilst pret studiju kursiem par seksuālo izglītošanu kā obligātiem un uzskata, ka kursiem jābūt brīvprātīgiem, šādu nostāju pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pavasara sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) noslēgtā vienošanās paredz, ka sociālo zinību, dabaszinātņu, kā arī sporta un veselības priekšmetu pasniedzējiem studiju kursu par seksuālo izglītošanu būs attālināti jāapgūst līdz 2025.gada 1.janvārim, bet pārējiem pedagogiem - līdz 2025.gada 1.septembrim.

Digitālais tālākizglītības studiju kurss pedagogiem ļaus nodrošināt vienotu pieeju pedagogu prasmju un zināšanu pilnveidei seksuālās izglītības jomā, lai seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā padarītu atbilstošu mūsdienu prasībām, toreiz skaidroja IZM.

Pedagogu arodbiedrībai neesot saprotams, kāpēc visiem pedagogiem kursi jāapmeklē obligāti. Vanaga norādīja, ka profesionālās pilnveides nodrošināšana ir skolu direktoru un izglītības pārvalžu pārziņā. Tāpat neesot skaidrs, vai izpētīts, cik pedagogiem jau ir bijusi profesionālā pilnveide.

"Izskatās no malas, [ka] īsā laikā visus [skolotājus] caur vienu kursu tematisko bloku, neiedziļinoties, vai [skolotājam] varbūt jau ir izieti tādi kursi," sprieda Vanaga, piedāvājumu raksturojot kā "nesamērīgu iejaukšanos no nacionālā līmeņa".

Arodbiedrību arī pārsteidzis termiņš, līdz kuram kursi jāapmeklē. Citiem profesionālās pilnveides kursiem termiņi neesot noteikti, turklāt neesot pārliecības, vai augstskolām ir kapacitāte īsā laika posmā apmācīt visus pedagogus.

"Kāpēc nacionālā līmenī nenodrošina pedagogiem kursus par mākslīgā intelekta izmantošanu mācībās vai vardarbības [izskaušanu]? Tas nav saistoši, interesanti. Bet pēkšņi šis temats [par bērnu seksuālo izglītošanu] ministrijai liekas pati prioritāšu prioritāte," uzskata Vanaga.