Zvejnieki: aizsardzības zonas ieviešana jūras piekrastē apdraud piekrastes zveju

Stingrās aizsardzības zonas ieviešana Baltijas jūras piekrastē apdraud piekrastes zvejas nozares pastāvēšanu, pauda biedrības "Mazjūras zvejnieki" pārstāvji.

Biedrības pārstāvji norāda, ka lielāko daļu piekrastes teritoriju, kurās nodarbojas piekrastes zvejnieki, iecerēts ieskaitīt īpašā lieguma zonā, kurā būtu ierobežota vai liedzama saimnieciska darbība, tostarp Latvijai tradicionālā piekrastes zveja, kas ir dabas resursiem saudzīgākais zvejas veids.

"Mazjūras zvejnieku" pārstāvji atzīmē, ka Eiropas Savienības (ES) un Latvijas finansētajā projektā "LIFE REEF" paredzēts izpētīt dabas vērtības Baltijas jūras piekrastē un 10% no jūras teritorijas saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības regulas prasībām noteikt stingras aizsardzības zonu ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem un liegumiem.

Tiekoties ar plāna izstrādātājiem - Dabas aizsardzības pārvaldes, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "Bior" pārstāvjiem un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniekiem, biedrībā noskaidroja, ka stingrā aizsardzības zona tiek ieteikta plašās teritorijās, kurās vēl nodarbojas piekrastes zvejnieki, tostarp piekrastē no Igaunijas robežas līdz Skultei, Lapmežciema un Ragaciema piekrastē, piekrastē no Engures līdz Ģipkai, vairākās vietās pie Ventspils, kā arī pie Pāvilostas un Jūrmalciema.

"Latvijā šis zvejas veids pastāv kopš seniem laikiem - zināšanas par jūras straumēm, vējiem, zvejas vietām, zvejas rīkiem un visu dzīvo dabu apkārt, no kā atkarīga mūsu iztikšana, mēs esam mantojuši no saviem senčiem un nodosim saviem dēliem un mazdēliem. Nekādas regulas un zaļās ideoloģijas mums to nedrīkst liegt", uzsver "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis, piebilstot, ka biedrība nepieļaus piekrastes zvejas iznīcināšanu.

Lai panāktu daļēju kompromisu, plāna izstrādātāji piedāvāja zvejniekiem atzīmēt teritorijas, kurās notiek zveja, lai plānotās lieguma zonas varētu pabīdīt, bet "Mazjūras zvejniekiem" šis kompromiss nešķiet pieņemams, jo komerczvejnieku skaits Latvijā palicis ļoti neliels. Latvijā zvejnieki, kas ar zveju pelna iztiku, ir palikuši tikai nedaudz virs 50, bet, pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, licencēto komerczvejnieku skaits ir 140. Savukārt Igaunijā ar komerciālo zveju nodarbojas vairāk nekā 2400 zvejnieku ar salīdzinoši neierobežotām zvejas iespējām.

"Mazjūras zvejnieku" pārstāvji skaidro, ka dabas pētnieku ieceres un piedāvājumi faktiski iznīcina piekrastes zvejas nozari un ierobežos reņģu, brētliņu, plekstu un citu piekrastes zivju pieejamību. Tāpat tas apgrūtinās piekrastes zvejnieku ciemu pastāvēšanu.

Ja zvejnieku intereses netiks ņemtas vērā, "Mazjūras zvejnieki" vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās Latvijā un ES, lai aizstāvētu tiesības strādāt savā arodā.

Biedrība "Mazjūras zvejnieki" ir piekrastes zvejnieku organizācija, kurā apvienojušies 74 biedri.