Veselības aprūpes attīstībai nepieciešams valsts stratēģiskais redzējums

Pandēmijas ietekmē ir akcentējies veselības aprūpes inovāciju nozīmīgums, bet trūkst valsts stratēģiskā redzējuma, kā arī ciešākas sadarbības un pieredzes apmaiņas starp dažādām iestādēm un to pakļautības institūcijām, liecina Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas ("EIT Health") veiktais pētījums par uzticēšanos veselības aprūpes inovācijām, kas šodien tika prezentēts organizācijas rīkotajā pasākumā.

Vienlaikus sabiedrībai nav izpratnes par jaunuzņēmējdarbības būtību, kā arī informācijas aprite Latvijā par inovācijām veselības jomā ir kritiski zema.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Starptautisko sakaru departamenta direktore un "EIT Health" centra Latvijā vadītāja Baiba Pētersone norādīja, ka inovācijas veselības nozarē ir ļoti nozīmīgas, jo tām ir potenciāls uzlabot pacientu ārstēšanas rezultātus, samazināt veselības aprūpes speciālistu slodzi un veicināt jaunāko zinātnisko pētījumu izstrādāto risinājumu pielietošanu. Tāpat inovācijas mūsdienās ir spēcīgs valsts tēla veidošanas instruments, un kā piemēru Pētersone minēja Igauniju, kur inovācijas tiek akcentētas kā nozīmīgs valsts tēla un valsts ekonomikas attīstības elements.

Pētījumā secināts, ka trūkst valsts pozicionējuma un stratēģijas inovāciju virzīšanā valstiskā līmenī. Ir neskaidra, nekoordinēta savstarpējā sadarbība starp valsts iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, kā arī trūkst mērķtiecīgi atvēlētu finanšu resursu ar skaidri noteiktiem mērķiem.

Respondenti atzina, ka Latvijā maz attīstīta ir arī investīciju kultūra, kas sevī ietvertu gan skaidrus stratēģiskos mērķus, atbildību dalījumu, vadītu informācijas apriti par vajadzībām un piedāvājumu, lēmumu ilgtspēju un pēctecību. Tāpat veselības aprūpes iestādēs valda izteikti konservatīva un hierarhiska iekšējā kultūra, kas nesekmē aktuālo vajadzību identificēšanu, sadarbības apsvēršanu un uzsākšanu starp jaunuzņēmējiem un veselības aprūpes iestādēm, iesaistot, piemēram, pacientu organizācijas, medijus vai investorus.

Vienlaikus sabiedrībai kopumā nav izpratnes par jaunuzņēmēju izstrādes soļiem, attīstības fāzēm, nepieciešamajiem finanšu resursiem, kļūdu iespējamību u.tml. Pētījuma gaitā vairākkārt izgaismojās informācijas aprites trūkums par veiksmīgiem jau īstenotiem projektiem, to rezultātiem un pienesumu sabiedrībai, kas varētu palīdzēt uzskatāmi izprast to nozīmīgumu.

Lai iedzīvinātu inovācijas veselības nozarē, ir jātransformē iesaistīto pušu domāšanas veids. Pētījumā akcentēts, cik nozīmīgas ir izmaiņas valsts mērogā, piemēram, definējot inovāciju pozicionējumu valsts attīstības plānā, kā arī uzņemoties jaunuzņēmumu un inovāciju koordinēšanas un partnerību sekmēšanas funkcijas. Ļoti būtisks solis būtu budžeta līdzekļu mērķtiecīga, konsekventa novirzīšana inovāciju iedzīvināšanai - akseleratoru izveide, atbalsts universitātēm un veselības aprūpes iestādēm, kā arī draudzīgas nodokļu politikas veidošana īpaši jaunuzņēmēju darba sākumposmam. Vienlaikus būtu jāveido struktūrvienība valsts pārvaldē, kura būtu atbildīga par atbalsta īstenošanu un inovāciju virzīšanu noteiktā jomā.

Lai sekmētu plašāku izpratni un komunikāciju par inovācijām, jānodrošina informācijas avots jeb platforma, kur būtu koncentrēti pieejama informācija par jaunuzņēmēju projektiem un iniciatīvām. Šī platforma kalpotu kā saistošs informācijas resurss gan valsts pārvaldes sektoram, gan veselības aprūpes iestādēm, gan medijiem, gan pacientu organizācijām. Tāpat pastiprināti jāsekmē biznesa un inovāciju satura piedāvājums medijos, nodrošinot plašākai sabiedrībai pieejamus stāstus par jaunuzņēmēju darbību, idejām, plāniem, sasniegumiem un īstenotajiem pētījumiem.

"CheeksUp" līdzdibinātāja un vadītāja Ilze Zaharāne norādīja, ka produktiem ir jāattīstās kopā ar to lietotājiem. Tas veselības nozarē ir īpaši svarīgi, jo, pirmkārt, pacienti uztver veiksmes vai neveiksmes daudz jutīgāk. Otrkārt, ir arī jāpārliecinās, ka tas nedara ļaunu un ar to var sasniegt rezultātu.

"Saprotams, ka ārstiem un citiem speciālistiem pamatuzdevums ir ārstēt uz pierādījumiem balstītām metodēm, tādēļ parastā kārtībā viņi ir gatavi strādāt tikai ar jau gataviem risinājumiem. Viņiem nebūs laika piedalīties to izstrādē bez papildu motivācijas, bet labi risinājumi nevar rasties bez lietotāju vajadzību pārzināšanas un šī produkta testēšanas reālā vidē ar visām iesaistītajām pusēm. Tikai tā var nokļūt pie derīgiem risinājumiem, kas var iekļauties esošajā darba plūsmā un beigās tomēr padarīt šo darbu efektīvāku un vieglāku," skaidroja Zaharāne.

Pētījuma rezultātu prezentācijā un diskusijā par veselības inovāciju potenciālu piedalījās Zaharāne, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, "LongVC" galvenais izpilddirektors Toms Stūrītis un rehabilitācijas centra "Vaivari" funkcionālo speciālistu vadītāja Zoja Osipova. Tāpat pasākumā piedalījās arī Rīgas domes un "EIT Health" Latvijas pārstāvji.