Demonstrācija nacionālajos kinoteātros sāksies 29. augustā.
Izvērtējot kandidātus ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijai kategorijā “Labākās starptautiskās filmas balva”, Latvijas ekspertu komisija vienbalsīgi izvēlējusies sacensībai izvirzīt pasaulē jau veiksmīgi izskanējušo režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filmu „Straume”.
Izvērtēšanai pieteiktās filmas apsprieda NKC izveidotā nozares ekspertu komisija, kuras sastāvu apstiprinājusi ASV Kinoakadēmija, - Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Marta Bite, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Daira Āboliņa, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Sabīne Andersone, producenti Alise Ģelze un Uldis Cekulis, Nacionālā Kino centra vadītājas vietniece Inga Blese. Komisijas uzdevums šogad bija īpaši grūts, jo izvirzīšanai tika pieteiktas divas filmas, kas vērtējamas kā izcili Latvijas kinomākslas sasniegumi ne tikai šāgada kontekstā vien, turklāt abas filmas piedzīvojušas pasaules pirmizrādi nozīmīgos festivālos un izpelnījušās plašu starptautisku publicitāti, kas "Oskara" balvu kontekstā ir īpaši svarīgi.
Režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma "Marijas klusums" (2024) vērienīgu publicitāti Eiropas medijos piedzīvoja februārī, līdz ar pasaules pirmizrādi un Ekumēniskās žūrijas balvu Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā, savukārt Ginta Zilbaloža "Straume" pasauli pārsteidza maijā, kad tika demonstrēta Kannu kinofestivāla konkursā Un certain regard un daudzu Eiropas profesionāļu vērtējumos tika iekļauta dažādās Kannu vērtīgāko filmu izlasēs. Tūlīt pēc tam filma saņēma četras balvas Eiropas nozīmīgākajā animācijas festivālā Ansī (Francijā), starp tām arī skatītāju balvu, un šobrīd "Straumes" festivālu grafiks ir blīvi saplānots jau vismaz līdz 2024. gada beigām, iekļaujot arī nacionālo pirmizrādi un demonstrēšanu Latvijas kinoteātros no 29. augusta. Filmas izplatīšanas tiesības iegādātas jau vairāk nekā 20 teritorijās, tādējādi nodrošinot "Straumei" vietu kinoteātru repertuārā daudzās pasaules valstīs; ar filmas izplatīšanu Ziemeļamerikas reģionā nodarbojas viens no ietekmīgākajiem ASV mākslas kino izplatīšanas konglomerātiem, kurā ietilpst kompānijas "Janus Films", "Sideshow" un zīmols "Criterion".
Filmas Straume starptautisko panākumu veidotā atpazīstamība ir ļoti būtisks elements "Oskaru" sacensībā, jo balvu likteni nosaka ASV Kinoakadēmijas biedru balsojums. Filmas Straume pozitīvo publicitāti vairo Eiropas un pasaules kinoprofesionāļu atzinība filmas novatoriskajiem risinājumiem, oriģinalitātei un tematiskajai aktualitātei; "Straumes" radītais iespaids salīdzināts ar hrestomātiskiem darbiem pasaules kino vēsturē. Šie bija būtiskākie argumenti arī Latvijas ekspertu komisijas vērtējumā, rezultātā vienprātīgi balsojot par filmas "Straume" izvirzīšanu "Oskara" balvu sacensībai.
Vēsturiskais fons – pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai, bija "Cilvēka bērns" (1991, Jānis Streičs), "Oskaru" sacensībā Latvija atgriezās ar filmu "Rīgas sargi" (izvirzīta 2008. gadā, režisors Aigars Grauba), turpmāk ekspertu komisijas vērtējumā tikušas atlasītas filmas "Amaya" (2010, Māris Martinsons), "Seržanta Lapiņa atgriešanās" (2011, Gatis Šmits), "Golfa straume zem ledus kalna" (2012, Jevgeņijs Paškevičs), "Mammu, es tevi mīlu" (2013, Jānis Nords), "Akmeņi manās kabatās" (2014, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma), "Modris" (2015, Juris Kursietis), "Ausma" (2016, Laila Pakalniņa), "Melānijas hronika" (2017, Viesturs Kairišs), "Turpinājums" (2018, Ivara Selecka dokumentālā filma), "Tēvs Nakts"(2019, Dāvis Sīmanis), "Dvēseļu putenis" (2019, Dzintars Dreibergs), "Bedre" (2020, Dace Pūce), "Janvāris" (2022, Viesturs Kairišs) un "Mana brīvība" (2023, Ilze Kunga-Melgaile).
Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā Informatīvā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā un faktiski piedāvā alternat...
Nākamā gada "Rimi" Rīgas maratonam būtu nepieciešams 626 692 eiro valsts līdzfinansējums, bet valsts varētu piešķirt 585 683 eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai Ministru kabinetā.
EM n...
Komentāri