Kur ir foreles? Zemkopības ministrija plāno akvakultūras attīstību

Rīgas jūras līcī drīzumā varētu tikt izveidotas stādaudzētavas mīdiju un austeru audzēšanai, kā teikts zemkopības ministra Armanda Krauzes (Zaļo un zemnieku savienība) parakstītajā dokumentā. Tas "varētu pozitīvi ietekmēt dabu, jo augšanas procesā tie piesaista barības vielas un filtrē ūdeni." Savukārt zivju audzēšana pašā līcī nav ieteicama augstā eitrofikācijas līmeņa dēļ, kas izraisa ūdens aizaugšanu ar aļģēm, ziņo BB.lv.

Pašlaik Latvijā, kuras Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste stiepjas gandrīz 500 kilometru garumā, nav nevienas zivju audzētavas. Padomju laikos tās tika izveidotas divos novados — pie Kolkas un Rojas, kā arī pie Carnikavas. Tomēr mēģinājumi ražot foreles rūpnieciskā mērogā bija neveiksmīgi, jo viļņu un vēju ietekmē strauji mainījās ūdens temperatūra, kas radīja zivīm stresu un infekcijas slimības. Pirms desmit gadiem Ministru kabinets nolēma atjaunot mākslīgās zvejas ideju, izdodot rīkojumu Nr. 53 “Par akvakultūras darbības ierīču uzstādīšanai un ekspluatācijai nepieciešamo jūras teritoriju noteikšanu”.

Latvija ir atvēlējusi astoņas jūras telpas sekcijas akvakultūras vajadzībām. “Konkurss tika izsludināts, bet beidzās bez rezultātiem, jo neieradās neviens pretendents,” teikts ministrijas paziņojumā.

Tomēr pērn Zemkopības ministrija saņēma iesniegumu par divām ūdenstelpas platībām varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss) audzēšanai. “Paredzētā darbība ietvers ierīču (enkurtīklu slazdu) izbūvi un ekspluatāciju. Zivju murdi atradīsies aptuveni 20 metru dziļumā, pusmetru virs ūdens,” skaidro ministrija.

A. Krauzes vadītā nodaļa piesaistīja ekspertus no Vides aizsardzības departamenta, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Valsts vides dienesta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR. "Projekta ideja kopumā tika novērtēta pozitīvi," teikts dokumentā. Tomēr jānodrošina, lai saimniecībās audzēto zivju atkritumi — slāpeklis un fosfors — tiktu efektīvi izvadīti no ūdens. Lai saražotu plānotos 10 000 tonnu foreļu gadā, jūrā būs jāievada aptuveni 100 000 tonnu barības. Tas varētu radīt tik daudz kaitīgu vielu, ka "tas, iespējams, varētu apdraudēt Latvijas starptautisko saistību izpildi vides aizsardzības jomā".

Salīdzinājumam — visi Latvijas zvejnieki kopā šodien nozvejo ap 30 000 tonnu reņģu gadā. Ja ārzemju foreles ar saviem atkritumiem piesārņos Latvijas ūdeņus, kas tad mums atliek? Tāpēc Zemkopības ministrija ārvalstu uzņēmējiem iesaka: barojošas čaumalas ir labākas. Jautājums tikai, vai viņi spēs mainīt savu biznesa plānu. Tikmēr Latvijā var iegādāties ES akvakultūras produktus, piemēram, Sibīrijas stores kaviāru no... Itālijas.