Neparasts festivāls: Rīgā rudenī augs «Skaņu mežs»‎ (+VIDEO)

"Ik pa laikam top arī dzeja - tāda spontāna radoša izlaušanās".

4. un 5.oktobrī kultūras ēkā "Hanzas Perons" (Hanzas ielā 16A) notiks eksperimentālās mūzikas festivāls "Skaņu mežs’2024". Citu priekšnesumu starpā festivālā būs dzirdams arī komponistes Gundegas Šmites jaundarbs "Četri elektroakustiski mīlas dzejoļi", ko izpildīs dziedātāja Gunta Gelgote.

Jaundarbs "Četri elektroakustiski mīlas dzejoļi" ir cikls, kurā autore tiecas sapludināt robežas starp dzeju un mūziku, radot nepārtrauktu vienotību starp runātu un dziedātu vārdu, dzejas struktūru un muzikālu frāzi. Jaundarbs rakstīts dziedātājai Guntai Gelgotei. Kā saka pati komponiste, viņas balss elektroniskās pārveides rezultātā iegūs "alter ego" - "gan ēnas, gan pastiprinājuma, gan skanējuma visdažādākajās metamorfozēs". Cikla pamatā ir četri Gundegas Šmites mīlas dzejoļi, kas elektroakustiska skaņdarba kontekstā iegūs muzikālas dimensijas, un šis projekts ir interesants ar to, ka izgaismo Šmites muzikālās un literārās intereses vienlaikus.

"Faktiski mana radošā darbība sākotnēji bija tieši vārda māksla," komentē Šmite. "Jau bērnībā rakstīju dzejoļus un īsus stāstus. Tomēr nopietni un akadēmiski kalu komponistes prasmes un mūzikas sacerēšana drīz dominēja pār literāro darbību. Tiesa, pēdējo 10 gadu laikā, kopš dzīvoju Grieķijā, aktīvi pievēršos literāro prasmju attīstīšanai." Pirms diviem gadiem nāca klajā Šmites debijas stāstu krājums "Grieķu svīta", kas tika nominēts apbalvojumam "LaLiGaBa" kā spilgtākā debija (2022). "Ik pa laikam top arī dzeja - tāda spontāna radoša izlaušanās," saka Šmite.

Gunta Gelgote "Skaņu mežā" piedalās jau trešo reizi. Senāk "Grīvas mēbelēs" dziedot Līgas Celmas opusu "Es esmu vientuļa bāka" balsij ar elektroniku, bet pirms diviem gadiem kopā ar pianisti Leldi Tīreli atskaņojot Evijas Skuķes ciklu "Sievietība". Ar Gundegu Šmiti, kuras "Četri elektroakustiski mīlas dzejoļi" šogad skanēs "Skaņu mežā", Guntu vieno jau ilgāka sadarbība. Komponiste dziedātājas balsij rakstījusi gan miniatūru ar flautu "Yellow Free", gan vokālo ciklu "Plūdmaiņas" ar pūtēju orķestri, kas atkārtoti skanēs Rīgas Domā Adventa laikā.

Mūsdienu komponistu mūziku Gunta dzied nereti. Viņai savus opusus veltījuši vairāki autori - Mārtiņš Viļums, Imants Zemzaris, Dace Aperāne, Platons Buravickis, Indra Riše un Georgs Pelēcis.

Tā kā dziedātājas mītnes zeme šobrīd ir Lietuva, arī tur viņa piedalās kultūras dzīvē gan atskaņojot lietuviešu mūsdienu skaņražu mūziku, gan uzstājoties uz operas skatuves. Gunta Gelgote kā koloratūrsoprāns ir Lietuvas Nacionālās operas teātra viessoliste. Tur viņas lomas ir Sapņu meitenīte Onutes Narbutaites operā "Kornets", Adele J.Štrausa "Sikspārnī", Kunigunda L.Bernstaina operetē "Kandids" un Lelle Olimpija Ž.Offenbaha "Hofmaņa stāstos".

Par Jūlijas lomu Broņa Kutavičus operā "Lācis" 2022.g. viņa saņēmusi apbalvojumu Lietuvas Skatuves Zelta krusts katagorijā Gada solists. Šai balvai bijusi nominēta arī gadu vēlāk par lomu B.Kutavičus operā-poēmā "Strazds". Gundega Šmite ir dzimusi Rīgā, Latvijā; studējusi komozīciju prof. Pētera Plakida kompozīcijas klasi Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu; Erasmus programmas ietvaros studējusi arī Sibeliusa Mūzikas akadēmijā Somijā prof. Veli-Mati Pūmalas klasē. Kompozīcijas meistarību Gundega Šmite ir kaldinājusi, piedaloties arī kompozīcijas meistarklasēs Acanthes Francijā pie Fabio Nīdera, Salvatores Šarīno, Oskara Strasnoja, Filipa Hurela un Unsukas Činas.

Kopš 2011.gada viņa ir Starptautisko Jauno mūziķu meistarklašu kompozīcijas klases vadītāja (Ogre, Sigulda), kā arī Madonas kompozīcijas meistarklašu vadītāja. Kopš 2008.gada Gundega Šmite ir pieaicinātā docētāja Jāz. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. No 2009. - 2012.gadam viņa bijusi Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja, kā arī Jaunās mūzikas festivāla "Arēna" mākslinieciskā vadītāja.

Ieguvusi Lielo Mūzikas Balvu (2019) kategorijā "Gada Jaundarbs". 2013.gadā viņa ieguva mākslas doktora grādu, aizstāvot disertāciju "Mūzikas un teksta mijiedarbes jaunās koncepcijas latviešu komponistu kormūzikā". Komponistes kamermūzika, simfoniskā mūzika un kormūzika tiek regulāri atskaņota gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa ir sadarbojusies ar tādām atskaņotājvienībām kā Latvijas, Berlīnes, Zviedrijas radio koris, BBC Singers, Stokholmas saksofonu kvartets, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Les Percussions de Strasbourg, ansamblis BIT20, u.c.