lv
d2K86Oo1EpYU5vnrFjLX04nxNO1dMnQPpJ3YLbOI
3881436

Latvijas eiroparlamentārieši vēl nav izlēmuši par fon der Leienas atbalstu

Latvijas eiroparlamentārieši vēl nav izlēmuši par fon der Leienas atbalstu

Daļa aģentūras LETA aptaujāto Latvijas eiroparlamentāriešu vēl nav pieņēmusi lēmumu, kā balsos nākamnedēļ gaidāmajā plenārsesijā, kuras darbakārtībā varētu būt nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta apstiprināšana.

Eiropadomē, kas 28.jūnijā notika Briselē, apstiprināta vienošanās par bloka augstāko amatu sadali - konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāve Urzula fon der Leiena izvirzīta EK prezidentes amatam, taču, lai politiķe šo amatu iegūtu, ir jāsaņem Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinājums ar absolūtu balsu vairākumu, proti, par viņu ir jānobalso pusei no visiem EP deputātiem un plus vienam.

EP atkārtoti ievēlētais Roberts Zīle (NA), kurš pieder EP Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupai, norādīja, ka nākamnedēļ plānota tikšanās starp grupu un fon der Leienu, lai pēc tam pieņemtu lēmumu par balsojumu. Zīle atzīmēja, ka balsojums par nākamo EK prezidentu nenotiks agrāk par 18.jūliju, līdz ar to laika lēmuma pieņemšanai pietiks. Arī EP deputāts Reinis Pozņaks (AS), kurš pieder ECR grupai, aģentūrai LETA norādīja, ka lēmums tiks pieņemts pēc fon der Leienas uzklausīšanas.

Eiroparlamentārietis, EP grupas "Renew Europe" viceprezidents Ivars Ijabs (LA) norādīja, ka trešdien, 10.jūlijā, grupa uzklausīja fon der Leienu. Politiķis pašreizējai EK prezidentei uzdeva jautājumu, vai Eiropas Savienības dalībvalstis kopīgi turpmāk ieguldīs aizsardzībā un vai fon der Leiena virzīs uz priekšu projektu par Eiropas finansētu pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Ijabs apsver iespēju atbalstīt fon der Leienu gaidāmajā balsojumā, taču grupa vēl nav pieņēmusi lēmumu. Viņam kā grupas "Renew Europe" viceprezidentam ir jāieklausās citu kolēģu viedoklī, tomēr, pēc politiķa paustā, uzklausīšanā EK prezidente drošības un aizsardzības jautājumos izteica gatavību strādāt. EP deputāts uzsvēra, ka grupai ir jādomā arī par to, kā fon der Leiena tiks "turēta pie vārda".

Jautāts, kad grupa pieņems lēmumu, Ijabs sacīja, ka, iespējams, trešdien, 17.jūlijā, EP notiks balsojums par EP Prezidiju, savukārt ceturtdien, 18.jūlijā, varētu notikt balsojums par EK prezidentu. Viņš norādīja, ka grupā pirms plenārsesijas gaidāms intensīvs darbs.

"Domāju, ka rezultāts drīzāk būs pozitīvs, jo mēs uzskatām par vajadzīgu patlaban nodrošināt centrisku, proeiropisku vairākumu. Taču, protams, grupā ir jāpārrunā visas nianses, lai mēs vienlaikus patiešām uzņemamies kaut kādu atbildību par konkrēto EK prezidenti un par to, ko viņa darīs nākamajos piecos gados," teica Ijabs.

EP deputāts Vilis Krištopans (LPV), kurš pieder jaunizveidotajai EP grupai "Patrioti Eiropai", uzsvēra, ka balsos pret fon der Leienu. Viņš skaidroja, ka situācija ir sliktāka, nekā viņš iepriekš esot domājis. Politiķa ieskatā "Eiropa ir sagandēta, kreiso liberāļu, "velkamistu", klimata aktīvistu pārņemta", un fon der Leiena to ir atbalstījusi. Viņaprāt, ideālā pasaulē būtu tā, ka viņu šajā amatā neievēl un sākas kārtīga izmeklēšana saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi un "slepenajiem maksājumiem".

Savukārt EP deputāts Mārtiņš Staķis (P), kurš pieder Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, sacīja, ka grupā pēc pašreizējās EK prezidentes uzklausīšanas, kas notika trešdien, 10.jūlijā, vēl gaidāmas diskusijas. Viņaprāt, šajā EP sasaukumā ir būtiski saglabāt eiropeisku, konstruktīvu vairākumu un, kas būtiski Latvijai, stingru Eiropas drošības un Ukrainas atbalsta politiku, ko atbalsta fon der Leiena.

Staķis akcentēja, ka tas ir īpaši izšķiroši, ņemot vērā galēji labējo populistu - "orbānistu" un "lepenistu" pozīciju nostiprināšanos un to tuvās saites ar Krieviju. EP deputāts uzsvēra, ka fon der Leiena precīzi raksturojusi Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītē - tā bija nevis miera, bet pielabināšanās Vladimiram Putinam vizīte.

"Ir riskanti situācijā, kad Ungārija ir ES Padomes prezidentvalsts, atstāt varas vakuumu EK, tāpēc ceru, ka proeiropeiskie un centriskie spēki spēs ātri vienoties. Ja" Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa būs daļa no vairākuma EP, atbalsts fon der Leienai noteikti būs," norādīja EP deputāts.

Patlaban tikai eiroparlamentārietis Nils Ušakovs (S) aģentūrai LETA norādīja, ka gaidāmajā plenārsēdē atbalstīs fon der Leienu, kā to darīs arī EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa.

Pārējo Latviju EP pārstāvošo deputātu viedokļus pagaidām noskaidrot nav izdevies.

LETA jau rakstīja, ka EP vēlēšanas notika jūnija sākumā. Tajās vērā ņemamus panākumus guva labējās partijas, tomēr pastāv šaubas par to spējām sadarboties. Līdz šim tās EP darbojās divās frakcijās un daudzas partijas nebija pievienojušās nevienai no frakcijām.

Aizvadītajās EP vēlēšanās Latvijā no "Jaunās vienotības" (JV) EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no Nacionālā apvienības (NA) - Zīle un Rihards Kols.

"Latvijas attīstībai" (LA) EP pārstāvēs Ijabs, "Apvienoto sarakstu" (AS) - Pozņaks, "Progresīvos" - Staķis, "Saskaņu" - Ušakovs, bet partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - Krištopans.

Deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši septiņi no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem. JV vēlēšanās saņēma 25,09% balsu, NA 22,07%, LA 9,36%, AS 8,18%, "Progresīvie" 7,45%, "Saskaņa" 7,13% un LPV 6,16% balsis.

No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82% iedzīvotāji. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes.

Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē - 47 030.

Kā iepriekš norādīja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), vēlēšanas notika bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās jebkurš iedzīvotājs varējis nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādājis bez būtiskas aizķeršanās.

CVK atzīmēja, ka šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju.

CVK konstatēja, ka 106 vēlētāji bija balsojuši divas reizes: vispirms, būdami kādā no ārvalstīm un izmantodami pasta balsošanas iespēju, bet vēlēšanu nedēļā ierodoties Latvijā un dodoties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem. Šādos gadījumos katram no viņiem tika ieskaitīta tikai viena balss.

Vairāk nekā 70% Jelgavas pašvaldības darbinieku ir sievietes

No visiem Jelgavas pašvaldībā pagājušajā gadā nodarbinātajiem aptuveni 71% bija sievietes, liecina Jelgavas pašvaldības publiskais pārskats par 2023.gadu.

Jelgavas pašvaldībā pagājušajā gadā nodarbināti 950 cilvēki, no viņiem 71,47% bija sievietes, bet ...

KEM prognozēja enerģijas patēriņa pamata scenāriju 2030. gadam (+VIDEO)

Latvijai sasniegt SEG emisiju mērķus būs izaicinājums.


Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) valdības sēdi iepazīstināja ar Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plānu.

Latvijai sasniegt SEG emisiju mērķus lai...

NHL čempionvienības hokejists Balinskis: Stenlija kauss atkal būs Latvijā
Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezonas noslēgumā Uvis Balinskis virs galvas cēla Stenlija kausu, ko izcīnīja Latvijas aizsarga pārstāvētā Floridas "Panthers". Balinskis sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā pastāstīja, ka NHL vērtīgākā ...


Komentāri