Pētījums: ES jaunajās dalībvalstīs straujāk samazinās lauku putnu populācijas

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) tās jaunajās dalībvalstīs sākušas sarukt lauku putnu populācijas, secināts starptautiskā pētījumā, par kuru aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.

Pētījums atklāj, ka lauksaimniecības intensifikācija izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas lauksaimniecības zemēs, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras līdz šim ir uzskatītas par būtiskiem atbalsta punktiem bioloģiskajā daudzveidībā lauksaimniecības zemēs. Pievienojoties ES, jaunajās dalībvalstīs strauji pieauga ražošana, vienlaikus palielinoties arī izdevumiem agrovides un klimata shēmām.

"Pētījuma rezultāti liecina, ka, neraugoties uz ES vides tiesību aktiem, kuri vērsti uz apdraudēto sugu populāciju stāvokļa uzlabošanu, lauku putnu populācijas sarūk," uzsver pētījuma līdzautors LOB ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs biologs Ainārs Auniņš, vienlaikus izsakot pateicību brīvprātīgajiem putnu uzskaišu veicējiem Latvijā.

Viņš skaidro, ka viena no sugām, kurai populācija pieauga līdz 2004.gadam, bet pēc tam seko samazinājums, kas ir īpaši straujš pēdējos desmit gados, ir lukstu čakstīte. Šai sugai ir vajadzīgas zālāju un atmatu platības, kas ir gājušas mazumā.

Balstoties ilgtermiņa putnu uzskaišu datos par lauku putnu populācijām septiņās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Ungārijā -, pētnieki secinājuši, ka pēc iestāšanās ES ir vērojams lauku putnu populāciju sarukums. Izpētīts, ka negatīva ietekme uz lauku putniem bijusi arī agroķīmijas izmantošanas pieaugumam lauksaimniecības zemēs.

Uzsverot lauku putnu populāciju apdraudētību un bioloģiskās daudzveidības sarukumu, pētnieki vienlaikus norāda uz nepieciešamību pārskatīt patlaban spēkā esošo lauksaimniecības politiku jaunajās ES dalībvalstīs, veicinot videi saudzīgākas prakses. Latvijas gadījumā īpaši svarīgi lauksaimniecības zemēs ir atjaunot un uzturēt mitrājus.

"Esošie ES lauku attīstības līdzekļi netiek mērķtiecīgi izmantoti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tādēļ ir nepieciešami jauni, precīzāk mērķēti pasākumi," uzsver biologs Auniņš.

Autoru kolektīva pētnieciskais raksts "Accelerated farmland bird population declines in European countries after their recent EU accession" ir publicēts 2024.gada 26.jūnijā zinātniskajā žurnālā "Science of the Total Environment".