Valdība atteikusies finansēt Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanu

Valdība nesaskata iespēju piešķirt finansējumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanai un Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Ministru kabineta (MK) atbildes vēstules projekta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Vēstules projektā norādīts, ka valdība ir iepazinusies ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas 9.maija vēstuli ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbiem 375 000 eiro apmērā un Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai 359 798 eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024.gada budžetā.

KM norāda, ka Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atbilstoši kompetencei kultūras pieminekļu aizsardzībā KM ir izskatījusi finansējuma pieprasījumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbiem un informē, ka 2024.gada budžeta izskatīšanas procesā KM bija iesniegusi prioritārā pasākuma pieprasījumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurācijas darbu pabeigšanai, lūdzot papildu finansējumu 2024.gadā 672 000 euro apmērā un 2025.gadā 570 000 euro apmērā, kas netika atbalstīts.

Ar MK pagājušā gada 5.decembra rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika piešķirti 988 714 eiro akūti nepieciešamiem vairāku baznīcu atjaunošanas darbiem, tajā skaitā 362 000 eiro, lai Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā nodrošinātu finansējumu Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai nepieciešamajiem darbiem Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā un tās ēku kompleksā. Par darbu izpildi starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūriju noslēgts līgums, saņemta starpatskaite, darbu izpilde un galīgās atskaites iesniegšanas termiņš atbilstoši līgumam ir 30.jūnijs.

KM skaidro, ka patlaban ievērojami ieguldījumi nepieciešami vairākās nozīmīgās baznīcās, kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, tajā skaitā Rīgas Doma baznīcas un klostera ansamblī un Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā. Tā kā šajos objektos nepieciešamie ieguldījumi daudzkārt pārsniedz Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā pieejamos līdzekļus, ir jāmeklē risinājumi papildu finansējuma piesaistei ievērojamu kultūras pieminekļu saglabāšanai.

Atbilstoši MK 18.jūnija sēdes informatīvajam ziņojumam par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem" likumprojekta par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam sagatavošanā kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virziens ir noteikta valsts drošība un citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumus, un, pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai, rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

KM tai esošajā budžetā nav iespējams atrast finansējumu, lai Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā vai Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā varētu atbalstīt Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcas atjaunošanas darbus, būtiski neietekmējot KM vai tās padotības iestāžu funkciju izpildi. KM apņēmusies turpināt vērtēt iespējas piesaistīt valsts budžeta finansējumu Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcas atjaunošanas darbu pabeigšanai, jo patlaban atjaunošanas darbiem nepieciešamo finansējumu nav iespējams pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Vienlaikus KM atzīmē, ka līdz ar Eiropas Savienības (ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi. 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta reformā pieņemtie tiesību akti, proti, jaunie ES fiskālie noteikumi, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.

Izvērtējot iespēju kā prioritāru pasākumu 2023.gada valsts budžetā ietvert finansējuma piešķiršanu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas fasādes atjaunošanai 334 155 eiro apmērā, Tieslietu ministrija secināja, ka valsts atbilstoši likumam par Latvijas un Svētā Krēsla līgumu kopā ar Katoļu Baznīcu piedalās Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojuma uzturēšanas izmaksu segšanā. Turklāt valsts ir apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu kultūras pieminekļu, tajā skaitā dievnamu konservācijai, remontam un restaurācijai. Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēka nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Vēstules projektā skaidrots, ka finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķir katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valstiski nozīmīgiem pasākumiem. Savukārt no iesniegtajiem materiāliem secināts, ka fasādes remontdarbu nepieciešamība identificēta jau 2022.gadā, un iesniedzēju vēstulē nav norādes par apstākļu būtiskām izmaiņām attiecībā uz ēkas stāvokli. Līdz ar to šāds lūgums neatbilst līdzekļu neparedzētajiem gadījumiem piešķiršanas mērķiem. KM atzīmē, ka Valsts kontrole jau iepriekš ir uzsvērusi nepieciešamību rūpīgi izvērtēt, vai finansējuma piešķiršanas mērķis patiesi atbilst līdzekļu piešķiršanas neparedzētiem gadījumiem mērķim.

KM akcentē, ka Latvijas un Svētā Krēsla līgums paredz, ka Latvija uzņemas piedalīties Aglonas Svētvietas, kuras teritorija ietver Bazilikas ēku, laukumu Bazilikas priekšā, kapsētu un teritoriju ap avotu un visas pārējās Katoļu baznīcai piederošās celtnes, būves un zemesgabalus, uzturēšanas izmaksu segšanā saistībā ar valsts nozīmes pasākumiem. Taču, ņemot vērā ēkas būtību un to, ka tā var tikt izmantota ne tikai Latvijas un Svētā Krēsla līgumā noteikto valstiski nozīmīgos pasākumos, piešķirot valsts budžeta līdzekļus, tas var tikt uzskatīts par finansējumu saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to nepieciešams veikt izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma prasībām. Vēstules projektā secināts, ka valdība patlaban nesaskata iespēju piešķirt finansējumu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai.