Latvijā izstrādātie viedie luksofori ir pieprasīti Eiropā (+VIDEO)

Jaunā ierīce analizēs visu satiksmes informāciju.

Viļņā uzstādīta ar Latvijas tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta, kas izveidota sadarbībā ar Lietuvas sistēmu integratoru FIMA. Risinājums testa režīmā darbosies līdz augustam, nodrošinot Viļņas pilsētai pilnu statistiku par satiksmes noteikumu pārkāpumiem konkrētajā ielu krustojumā.

Testa posmā LMT risinājums koncentrēsies uz trīs veidu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanu konkrētajā krustojumā: braukšanu pie sarkanās gaismas, neatļautu pagriezienu veikšanu un sabiedriskā transporta joslu uzraudzību, fiksējot, kādi transportlīdzekļi to izmanto, analizējot informāciju par numura zīmju veidiem un atklājot pārkāpumus atbilstoši Lietuvas ceļu satiksmes noteikumiem.

“Šis ir LMT otrais šī risinājuma eksporta klients, un esam gandarīti, ka tas ir Baltijā – mūsu pašu reģionā. Esam atvērti arī jaunai sadarbībai LMT viedās satiksmes uzraudzības platformas testēšanā visā Eiropā, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, jo saskatām lielu potenciālu satiksmes drošības uzlabošanā,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.

Lai uzsāktu transporta uzraudzības sistēmas testēšanu Lietuvā, LMT sadarbojas ar sistēmu integratoru FIMA, pirmoreiz šādu risinājumu ieviešot kopā ar sistēmu integratoru, nevis ar pašvaldību.

Jau darbojas Liepājā

Šāds luksofors jau darbojas Liepājā, rakstīja Labs of Latvia. Tas ir pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā un fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

“Uliha un Robežu ielas krustojums jau ilgstoši Liepājā bija tāds kā satiksmes karstais punkts, kur, neskatoties uz dažādiem drošības risinājumiem, turpināja notikt viena avārija pēc otras. Viedais luksofors pāris mēnešu laikā šeit ievērojami uzlabojis ceļu satiksmes kultūru, ļaujot uz ielas drošāk justies kā gājējiem, tā autobraucējiem. Pārliecinošie rezultāti rāda, ka mērķis veicināt drošību pilsētā ir sasniegts, un ir skaidrs, ka šīs tehnoloģijas Liepājā ir uz palikšanu,” iepriekš norādījis Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Liepājā ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta ir palīdzējusi samazināt pārkāpumu skaitu aptuveni piecas reizes, salīdzinot 2022. gada un 2023. gada februāra datus.

Palīdz arī Austrijā

Ņemot vērā veiksmīgo Liepājas pieredzi, LMT risinājums ieviests un darbojas arī Austrijas pilsētā Grācā.

Labs of Latvia jau rakstīja, ka pērn Austrijas pilsētā Grācā tika uzsākts LMT radītā viedā satiksmes uzraudzības risinājuma izmēģinājumu periods. Tā laikā tika iegūti reāllaika dati par satiksmi vienā no pilsētas krustojumiem ar visintensīvāko transportlīdzekļu kustību, lai, balstoties uz rezultātu analīzi, veicinātu dabai draudzīgus pārvietošanās veidus un uzlabotu velosatiksmi.

Patstāvīgi spēj nolasīt datus

Viedo luksoforu veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un LMT izstrādāta programmatūra. Viedais luksofors spēj veikt dažādas funkcijas: tas atpazīst un klasificē objektus, nosaka to trajektoriju un atrašanās vietu, nolasa automašīnu numurus, spēj noteikt luksofora signālu.

LMT viedās kameras galvenā inovācija ir spēja nolasīt datus patstāvīgi. Kamerai nav jābūt savienotai ar luksofora vadības sistēmu, tā nolasa un atpazīst gaismu luksoforā un auto kustību, kā arī automašīnas numurzīmi, ko saglabā sistēmā. Šī kamera darbojas 4G tīklā, bet plānots, ka nākotnē tās darbībai tiks izmantots arī 5G.

Balstoties uz šo risinājumu, iespējams veidot arī jaunus algoritmus, kas spēj noteikt citus pārkāpumu veidus – braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu, apstāšanos krustojumā, neatļautus pagriezienus, vilciena pārbrauktuvju neatļautu šķērsošanu, braukšanu pretēji pa vienvirziena ielu, sastrēgumu apbraukšanu pa apmalēm, braukšanu bez ķiverēm A kategorijas transportlīdzekļiem, OCTA un tehniskās apskates pārkāpumus pēc numurzīmes.

Ne tikai sakaru operators

LMT jau vairākus gadus ir ne tikai sakaru operators, bet arī inovāciju uzņēmums. LMT tehnoloģiju eksperti izstrādā dažādus datorredzes, mākslīgā intelekta un lietu interneta risinājumus, tostarp specifiskām aizsardzības, mobilitātes un dronu satiksmes vajadzībām.

LMT izstrādāto tehnoloģiju piemēri:

LMT Jelgavas novadā ir uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, rakstīja Labs of Latvia. Tās ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu. Šāds risinājums Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi;

Rīgas starptautiskajā autoostā ir uzstādīta LMT izstrādāta inovatīva reisu vadības sistēma, rakstīja Labs of Latvia. Tā ļauj lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē. Plānots, ka nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas;

VAS “Latvijas gaisa satiksme” un LMT ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos, rakstīja Labs of Latvia. Uzņēmumi kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai, lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā;

Lidsabiedrība “airBaltic” un LMT ir parakstījis nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā, rakstīja Labs of Latvia. Uzņēmumi sadarbosies mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos bezpilota lidaparātu attīstības virzienos. Vienošanās paredz arī kopīgi attīstīt LMT mācību programmu dronu pilotiem, kā arī dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā.

LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki ir:

Telia Company AB — 24,5 %

Sonera Holding B.V. (TeliaSonera meitas uzņēmums) — 24,5 %

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs — 23 %

SIA Tet — 23 %

Latvijas Republika (Privatizācijas aģentūra) — 5 %.