Eiropadomē spriedīs par Ukrainas progresu ES pievienošanās procesā

Eiropadomē, kas 27.jūnijā un 28.jūnijā notiks Briselē, Beļģijā, paredzētas diskusijas par Ukrainas progresu Eiropas Savienības (ES) pievienošanās procesā, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Tāpat Ukrainas un Krievijas sadaļā gaidāmas diskusijas par Ukrainai nepieciešamo atbalstu, īpaši militāro, kā arī spiediena attiecībā pret Krieviju uzturēšanu un palielināšanu. Savukārt Tuvo Austrumu sadaļā paredzamas diskusijas par aktuālo situāciju Izraēlā un palestīniešu teritorijās, kā arī reģionā kopumā.

ĀM norāda, ka drošības un aizsardzības sadaļā plānotas diskusijas par Eiropas aizsardzības spēju un industrijas stiprināšanu, tai skaitā par iespējām nodrošināt papildu finansējumu aizsardzības industrijai. Savukārt konkurētspējas sadaļā paredzēts pārrunāt progresu ES konkurētspējas veicināšanā un kapitāla tirgu integrēšanā, sekojot aprīļa Eiropadomes lēmumiem.

Saistībā ar nākamo institucionālo ciklu plānotas diskusijas par ES augsta līmeņa amatu sadali ar skatu uz lēmumu pieņemšanu, kā arī paredzēts apstiprināt ES stratēģisko programmu 2024.-2029. gadam un ceļa karti darbam pie iekšējām reformām.

Papildus varētu tikt pārrunāta situācija Moldovā, tai skaitā tās progress ES pievienošanās procesā un Krievijas destabilizējošās aktivitātes. Paredzama arī diskusija par situāciju Gruzijā, sekojot tās parlamenta pieņemtajam likumprojektam par ārvalstu ietekmes caurskatāmību, kā arī aktuālā situācija migrācijas jomā, kā arī Eiropas Komisijas īstenotie pasākumi migrācijas izaicinājumu risināšanai. Tāpat līderi varētu pārrunāt pret ES, tās dalībvalstīm un partneriem vērstos hibrīdos apdraudējumus, tostarp dezinformācijas kampaņas, sabotāžas, migrantu instrumentalizāciju.

Latvija Eiropadomē paudīs nostāju, ka Ukrainas uzvarai nepieciešamais atbalsts ir jāsniedz nekavējoties - tas ietver militārā ekipējuma piegādes un apmācības, kā arī Ukrainas aizsardzības kapacitātes stiprināšanu. Tāpat tiks uzsvērts, ka darbs pie tālākas Krievijas ierobežošanas ir jāturpina, tālāk samazinot Krievijas budžeta ieņēmumus un militāro kapacitāti.

Latvija iecerējusi paust uzskatu, ka jāturpina risināt jautājumu par finanšu pieejamību ES aizsardzības industrijai, savukārt kapitāla tirgus mērķu sasniegšanai svarīga ir finanšu pratības veicināšana, nodokļu regulējuma harmonizācija un maksātnespējas noteikumu ciešāka salāgošana.

Latvijas ieskatā nepieciešams īstenot ātru ES institucionālo pāreju, apstiprinot pārstāvjus ES augsta līmeņa amatos, lai ES iestādes varētu turpināt pilnvērtīgi strādāt. Tāpat ES iekšējo reformu un paplašināšanās procesiem jābūt paralēliem, bez kavēšanās un bez sasaistītiem nosacījumiem.