Būvniecības nozares pārstāvji iesaka valstij būt aktīvākai (+VIDEO)

Varas iestādēm būtu jākompensē pieaugošās enerģijas cenas ar nodokļu atvieglojumiem.

Ilgtspējīgai būvniecībai Latvijā vajag daudz vairāk valsts un pašvaldību pasūtījumu, pauž konferencē "Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu?" Biedrības "Latvijas Klimata neitralitātes klasteris" vadītājs Armands Gūtmanis.

Konferences referenti uzsvēra, ka ilgtspējīgas būvniecības principu ieviešanu nosaka, pirmkārt, rinda Eiropas Savienības regulējumu, tai skaitā Energoefektivitātes direktīva (EED), jaunā Būvizstrādājumu regula (CPR), Ēku energosnieguma direktīva (EPBD), Emisiju tirdzniecības sistēmas paplašināšana (ETS2), Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), citi ES regulējumi.

Uz otro motivāciju norādīja Latvijas Bankas eksperte Baiba Brusbārde skaidrojot to, ka Latvijas Bankai būvniecības ilgtspējas jautājumi ir stratēģiski svarīgi, jo komercbanku finansētajiem nekustamo īpašumu projektiem ir jāatbilst klimata politikas prasībām. B.Brusbārde atgādināja arī tiesu spriedumus citās valstīs, kuri bijuši par labu iedzīvotājiem, kas tiesas ceļā prasījuši ieviest stingrāku klimata politiku kā cilvēktiesības. To var uzskatīt par trešo motivāciju ilgtspējas ieviešanai būvniecībā.

Ceturtā motivācija ir eksports. Ziemeļvalstis, kas ir Latvijas būvnieku un būvmateriālu lielākais eksporta tirgus, pat paātrina pāreju uz nulles izmešu ekonomiku, neraugoties uz neizbēgamo izmaksu kāpumu.

Bez ilgtspējas un emisiju apliecinājumiem šis tirgus kļūst nepieejams, uzsvēra B.Brusbārde. Konferences referenti bija vienisprātis, ka Latvijā virzība uz ilgtspējīgu būvniecību sākusies, un konstruktīva valsts institūciju, pašvaldību, privātā biznesa sadarbība un koordinācija ir atslēga panākumiem.

Uz ilgtspējīgas būvniecības attīstībai būtisku problēmu – šobrīd salīdzinoši nelielu Latvijas pašvaldību un valsts pasūtījumu apjomu – norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, atgādinot, ka regulējuma izmaiņas šobrīd prasa zaļo publisko iepirkumu (ZPI) valsts sektora un rūpniecības ēkām. Taču 2022. gadā, publiskajiem iepirkumiem veidojot 12% no Latvijas Iekšzemes kopproduka (IKP), ZPI būvniecības jomā veidoja vien desmito daļu (394 miljoni eiro).

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane paskaidroja, ka ministrijas speciālisti pilnveido normatīvos aktus, ierosina ieviest nodokļu atvieglojumus, kā arī speciālas garantijas un citus valsts atbalsta instrumentus. Tie tiks prezentēti nākamā gada sākumā. O.Feldmane piekrita tam, ka valstij būtu jārāda piemērs privātajam sektoram, iepirkumu dokumentācijās iekļaujot prasības par ilgtspējīgu būvniecību. Nozares eksperti aicināja veidot raitāku valsts pārvaldes darbu nepieciešamo regulējumu, būvnormatīvu un ES fondu instrumentu izstrādē un ieviešanā.

Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs Leonīds Jākobsons izklāstīja rindu priekšlikumu, kas stimulētu ieviest ilgtspējīgas būvniecības principus. To skaitā ir gan grūtāk risināmas problēmas kā augstās enerģijas cenas, gan vienkāršāki risinājumi, kā piemēram dabas resursu nodokļu atlaide uzņēmumiem par to, ja tie vairāk iegulda līdzekļus savas produkcijas iesaiņojuma pārstrādē un atkārtotā izmantošanā.