Pētījums: Latvijas bankām ir samazināta motivācija riskēt un pelnīt

Latvijā samazinoties konkurencei banku sektorā, ir sarukusi banku riska apetīte, ceturtdien Ekonomistu apvienības rīkotajā konferencē par banku sektora konkurētspēju sacīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns Jānis Priede, iepazīstinot ar Ekonomistu apvienības un LU pētījumu par banku sektora transformācijas Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļeiropā ietekmi uz konkurenci Baltijas valstīs un Latvijas banku sektora situāciju.

Pētījumā secināts, ka ir liela atšķirība starp banku konkurenci Latvijā un Ziemeļvalstīs, jo Latvijā piecu lielāko banku īpatsvars kopējos banku aktīvos pārsniedz 80%, kamēr Ziemeļvalstīs tas nepārsniedz 20%.

Priede norādīja, ka tirgus konkurence pēc veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" strauji pieaugusi. Pētījumā secināts, ka mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas ir lielākas nekā vidēji eirozonā, lai gan procentu likmes ir līdzīgas. Savukārt aizdevumu līmenis privātajā sektorā ir zemākais reģionā.

Tāpat pētījumā secināts, ka banku kapitāla rādītāji ir labi, taču bankas Latvijā piekopj konservatīvu kreditēšanas politiku.

Priede sacīja, ka par zemāku konkurenci banku sektorā liecina arī pētījumā analizētie banku klientu mobilitātes rādītāji - Latvijā pēdējo piecu gadu laikā finanšu pakalpojumu sniedzēju mainījuši 25% banku klientu, kamēr Zviedrijā to darījuši 35%, bet ES vidēji - 29%.

Starp hipotekāro kredītu ņēmējiem pēdējo piecu gadu laikā banku mainījuši 0,8% Latvijā, kamēr Zviedrijā to darījuši 7,3%, Dānijā - 6,1%, bet ES vidēji - 2,6%.

Pētījumā, veicot finanšu sektora, regulatora un valsts sektora ekspertu aptaujas, secināts, ka lielie banku sektora izaicinājumi nākamajā desmitgadē būs regulatorā vide, digitalizācija un kiberdrošība, kā arī klimata un vides, sociālie un pārvaldības (ESG) jautājumi. Latvijā pie izaicinājumiem pievienojas arī demogrāfija, finanšu pratība un uzkrājumu veidošanas kultūra, kā arī ģeopolitiskie riski.

Banku skaits Latvijā sarūk, jo patlaban piedāvājums labāk atbilst pieprasījumam, ir pastiprināts regulējums, kas ir arī finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas. Priede skaidroja, ka novērota arī banku uzvedības modeļa maiņa - pārspīlēta piesardzība un bailes no iespējamā soda. "Bankām ir samazināta motivācija riskēt un pelnīt. Banku skaits ir mazāks, attiecīgi arī riska apetīte ir mazāka," teica Priede.

Pētījumā aptaujātie eksperti secinājuši, ka patlaban universālo banku skaits Latvijā ir optimāls, bet mazās un vidējās bankas papildina ekosistēmu. Tāpat aptaujāto ekspertu ieskatā, augot ekonomikai, būs vieta jaunām bankām, kā arī ir jāveicina vietējo nišas banku izaugsme.

Priede skaidroja, ka pētījumā eksperti apskatījuši vairākus iespējamus scenārijus. Piemēram, gadījumā, ja kāds investors iegādājas esošu banku un turpina līdzšinējo stratēģiju, būtiskas izmaiņas banku sektorā nav gaidāmas. Savukārt, ja ambiciozs investors nopērk esošu banku un sāk aktīvu konkurenci ar citām bankām, varētu būt īstermiņa aktivitātes uzplaiksnījums banku sektorā, taču ilgtermiņā nekādas būtiskas izmaiņas nebūtu vērojamas.

Pētījumā aptaujāto ekspertu ieskatā ir maz ticams, ka ambiciozs investors Latvijā varētu nodibināt jaunu banku un sākt aktīvu konkurenci. Tāpat maz ticama ir arī valsts bankas dibināšana.

Priede informēja, ka pētījumā eksperti uzskata par vēlamu valsts dalību risku pārdalē, piemēram, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" lielāku iesaisti kreditēšanā reģionos. Tāpat valstij būtiskāk jāveicina ēnu ekonomikas apkarošana.

Savukārt no regulatora puses būtu nepieciešama risku diversificēta pieeja, no uzņēmēju puses - biznesa attīstības ambīcijas un biznesa plānu kvalitāte, bet no mājsaimniecību puses - finanšu pratība, informēja Priede.