Iecavā saules ganībās jau ir 100 aitas (+VIDEO)

Tas varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju.

Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing) un rīkoja diskusiju “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

“Lopkopības sektors Latvijā diemžēl stagnē un aitu skaits sarūk - ja pagājušogad valstī bija 90 000 aitu māšu, tad šogad to ir vairs tikai ap 70 000. Saules ganības varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju, tādējādi arī pakāpeniski uzlabojot situāciju aitkopības nozarē. Pašreiz, uzstādot saules paneļus, platība vairs neskaitās lauksaimniecības zeme, tāpēc atbalsta maksājumi par to nepienākas. Tas ir aicinājums politikas veidotājiem - šādā veidā paltības noganot, Lauku Atbalsta dienesta maksājumus vajadzētu saglabāt,” atzīmē Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedrs, norāda uz vairākiem pozitīviem aspektiem saules ganību iniciatīvas ieviešanā: “Aitām ne visai patīk saule, līdz ar to saules paneļi ir lieliska, noēnota vieta, kur patverties, un aitai justies ļoti labi. Pēdējo gadu laikā aitu saimniecības īpaši cietušas no vilku uzbrukumiem – ap saules parku teritoriju izveidotais žogs pasargā aitas un neļauj plēsējiem tik viegli piekļūt pie tām. Būtiskākais izaicinājums saules ganību apsaimniekošanā ir saules paneļu parku attālums no saimniecībām. Tomēr galvenais aitkopjus informēt, ka ir šādas saules ganību iespējas, un tad jau daudzas lietas ir iespējams atrisināt.”

Diskusija parādīja, ka saules ganības varētu būtiski mainīt Latvijas lauksaimniecības un enerģētikas ainavu, radot sinerģiju starp atjaunojamo enerģiju un lauksaimniecību. Taču, lai to panāktu, nepieciešama rūpīga plānošana, sadarbība starp dažādām nozarēm un pats galvenais - aktīva valdības iesaiste.