Latvijai jākļūst par dronu ražošanas līderi

Aizsardzības ministrijas pārstāvji šodien deputātus informēja, ka ir uzsāktas iepirkuma procedūras un no trim Latvijas ražotājiem jau piegādāti pirmie 100 droni. Vasarā plānotas piegādes vēl no astoņiem Latvijas uzņēmumiem, un notiek aktīvs darbs pie nākamās dronu partijas iepirkuma.

Latvijai ir visas iespējas izmantot savas priekšrocības, lai kļūtu par dronu ražošanas līderi, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs otrdien, 11.jūnijā, kopīgā sēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Deputāti sēdē sprieda par Dronu koalīcijas projekta virzību.

“Mums ir vairākas priekšrocības – esam maza valsts, esam elastīgi un mums ir izcils poligons Sēlijā. Tur drošos apstākļos varam nodrošināt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs ražotu dronu testēšanu, tostarp testēt veidus, kā apiet elektromagnētisko slāpēšanu. Citām valstīm šādu iespēju nav. Tāpat mums ir ļoti labs kontakts ar ukraiņiem un mēs zinām, kas Ukrainai vajadzīgs, kā arī mums ir iespēja viņiem ātri aizsūtīt šos dronus testēt arī militārā konflikta laikā un saņemt informāciju atpakaļ. Šīs priekšrocības mums ir efektīvi jāizmanto,” sacīja A.Kulbergs.

A.Kulbergs arī uzsvēra, ka Latvijai jākļūst par dronu speciālistu, jo šai industrijai ir nākotne ar lielu potenciālu. “Dronu pilotēšana būtu jāapgūst mūsu jauniešiem ne tikai armijā, jaunsardzē un zemessardzē, bet šādas mācības būtu lietderīgi iekļaut arī skolu programmās”.

Iepazīstoties ar Dronu koalīcijas projekta attīstību, apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka “mērķis ir skaists – Ukrainai piegādāt miljons dronu. Tā ir mūsu iespēja Latvijā attīstīt militāro ražošanu, tostarp dronu industriju, lai bezpilota lidaparātus operatīvi varētu piegādāt Ukrainai un palīdzēt karā, kā arī tādējādi stiprinātu mūsu aizsardzības un izlūkošanas spējas”.

“No industrijas izskanējis, ka īsti nav skaidrības, kādi droni nepieciešami un kas vajadzīgs Ukrainai, kas Latvijai. Skaidrības līdz galam nav. Ražotāji atzīmē kavēšanos ar tā saucamo zaļo koridoru, lai viegli varētu piekļūt finansējumam un attīstītu dronu ražošanu, savukārt Ekonomikas ministrija pauž, ka nav problēmu – zaļais koridors darbojas jau šodien,” sēdē pauda A.Kulbergs.

Kā atgādina Saeimas Preses dienests, Dronu koalīcija izveidota šī gada februārī, un tās mērķis ir nodrošināt Ukrainas bruņoto spēku pārsvaru pār Krieviju dronu jomā, lai veicinātu tās uzvaru un nodrošinātu Krievijas atturēšanu no tālākas agresijas. Koalīciju iniciējusi Latvija, un patlaban tajā piedalās 12 valstis. Šogad Dronu koalīcijas vajadzībām atvēlēti kopumā 20 miljoni eiro.